Smirnovs: noslīkšana uz laiku atlikta

Ventspils augstskolas brīnišķais prāts – ekonomikas pasniedzējs Dmitrijs Smirnovs raksta grāmatu par to, kā Latvija novesta līdz krīzei un brīvajos brīžos savā mazdārziņā kaplē kartupeļus. Lūkojām noskaidrot, kādas ir skandalozā skeptiķa šā brīža prognozes, un tās ir tikpat, ja ne vēl melnākas.

Diemžēl līdz šim tās piepildījušās precīzāk, nekā politiķu un viņiem pietuvināto analītiķu sludinātās.

Vieni stāsta, ka esam dibenā un tagad rāpojam, citi saka, ka dibens vēl tālu. Kurā krīzes posmā pašlaik atrodamies?

Es uzskatu, ka tas vēl ir tikai sākums. Ar ko tiek sasniegta tā saucamā stabilizācija? Mēs dabūjam kredītu no EK, SVF un vienkārši noēdam. Februārī saņemtais aizdevums jau ir apēsts, jūlijā dabūjām jaunu porciju, ko ēdīsim līdz ziemai, bet kāds būs nākamais gads, tas ir liels jautājums. Turpinās situācija, kad pilnīgi nekas netiek darīts, lai izvairītos no kredītu atkarības. Man pat liekas, ka viss tiek darīts lai to padziļinātu.

Tātad valdības darbu jūs vērtējat kritiski.

Ļoti kritiski! Valdība tagad pārliek visas problēmas uz privāto biznesu un pašvaldībām. Nākamgad daudzām pašvaldībām būs ļoti grūti – Daugavpilī un Rēzeknē būs ļoti lielas problēmas, tāpat arī Rīgas pašvaldība varētu bankrotēt. Iedzīvotājiem būs milzīgi parādi par apkuri. Kur pašvaldības ņems naudu sociālajiem pabalstiem? Viņām kredītus neviens nedod. Stabilizācija, par kuru tagad valdība runā, ir visai nosacīta. Tā ir demagoģija – no vienas puses stāstīt - ja nedabūsim starptautisko kredītu, valsts bankrotēs, bet no otras - ka krīze ir jau beigusies un sākas stabilizācija. Ja notiek ekonomikas atveseļošanās, tad kāpēc mums ir vajadzīgs kredīts?

Ar ko īsti Latvijā nodarbojas SVF un Pasaules Banka?

Es tagad rakstu grāmatu, kur būs sīki aprakstīts, kāpēc tas notiek un ar kādiem mērķiem. Veselu nodaļu veltīšu Obamas plānam. Ja salīdzina, kas notiek ASV un Latvijā, tad pie mums viss tiek darīts ačgārni. ASV valsts budžeta deficīts ir ap 13% no iekšzemes kopprodukta un neviens viņus par to nekritizē. Obamas plāns ir tieša ekonomikas stimulēšana: viņi nepalielina nodokļus, nesamazina federālos izdevumus (to dara tikai pašvaldībās), nacionālā līmenī izdevumi sociālajai sfērai un izglītībai tiek pat palielināti. Tam visam vajadzīgi vairāki simti miljardu dolāru. Kur ASV ņem naudu, lai finansētu milzīgo budžeta deficītu? Atbilde ir elementāra – viņi to naudu drukā! Kur ņem naudu SVF, lai izsniegtu kredītu Latvijai? Attīstītās valstis veic iemaksas šajā fondā un pēc tam to izsniedz kredītā jaunattīstības valstīm. Lielāko daļu naudas dod ASV. Kur ASV ņem naudu, lai izsniegtu kredītu SVF? Viņi to atkal vienkārši drukā!

Bet cik tad ilgi var tā drukāt?!

Ļoti ilgi - ar tādu nosacījumu, ka viņi to aizliedz darīt mums! Tas būšot drauds mūsu stabilitātei, mums jāņem kredīts un jāmaksā par to procenti.

Kas notiktu, ja Latvija sadrukātu sev 1 – 2 miljardus latu?

Pirmkārt, būtu nepieciešams pāriet uz peldošo valūtas kursu; protams, ka būtu inflācija, lats kristos attiecībā pret pārējām valūtām, taču pozitīvā būtu vairāk, salīdzinot ar esošo situāciju - ar iedzīvotāju algas devalvāciju. Algu un pensiju samazināšana faktiski arī ved uz valsts bankrotu. Budžeta deficīts no šādiem samazinājumiem nemazinās un izrādās, ka arī nākamgad būs jāturpina griezt izdevumi. Un ja nākamgad valsts nebankrotēs, tad 2011. gadam atkal būs jāgriež par kādiem 500 miljoniem... Teorētisks ietaupījums ir, bet praksē budžeta ieņēmumi krīt vēl vairāk. Līdz ar to iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieaug negatīvā attieksme pret valsti un, ja viņiem ir tāda iespēja, viņi izvēlas nodokļus nemaksāt.

Statistika rādot, ka IKP kritumu amortizējot deflācija un eksporta pieaugums?

Eksporta pieaugums ir vienīgi uz meža izvešanas rēķina. Un tas nelielais pieaugums bija tikai jūnijā, salīdzinot ar maiju. Uzņēmēji pagaidām cenšas izdzīvot, tāpēc eksports saglabājas, bet nākamgad es prognozēju dramatisku kritumu. Ļoti daudzi uzņēmumi bankrotēs. Arī lieli un it kā stabili uzņēmumi. Tā ir sistēma, viņus vienkārši noved pie šī bankrota.

Kurš ir ieinteresēts šajā bankrotā?

Trešā puse, kas ir ārpus Latvijas.

Un kāds tam mērķis?

Jūs mani varbūt nosauksiet par paranoiķi - mērķis ir sagraut Eiropas Savienību; sitīs pa visām pusēm. Arī gāzes konflikta starp Krieviju un Ukrainu īstais mērķis ir ES. Un šajā brīdī visvājākā ES vieta ir Baltijas valstis. Ir ļoti reāli, ka Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas bankrots varētu izsaukt arī ES sabrukumu – notiktu ķēdes reakcija.

Kāda ir nākotnes vīzija pēc šī sabrukuma?

Katra valsts būs atsevišķi. Vācija, protams, cietīs vismazāk šajā sabrukumā.

Par ko īsti būs jūsu grāmata?

Par to, kā novest valsti līdz krīzei. Es vēlos saprotamā valodā uzrakstīt, lai arī cilvēkiem, kam nav augstākā ekonomiskā izglītība, būtu skaidrs, kas notiek mūsu valstī. Un varbūt - lai brīdinātu citas valstis nākotnē. Šobrīd par grāmatas izdošanu pastāv mutiska vienošanās un es saprotu, ka izdevēji ir ļoti ieinteresēti. Faktiski es rakstīšu par visu, kas notiek Latvijā; arī par Parex banku – kāpēc tur ieguldīja tik daudz naudas. Arī par fiksēto valūtas kursu – kam tas ir izdevīgs, un, kāpēc Rimšēvičs saņem lielāku algu nekā ASV Federālās rezerves sistēmas priekšsēdētājs. Viņam maksā par to, ka neļauj pāriet uz peldošo valūtas kursu.

Kas notiktu dienā, kad Latvija atteiktos no fiksētā kursa?

Mēs iegūtu monetāro neatkarību! Mēs paši varētu lemt par savu likteni.

Pagājušajā rudenī jūs aizturēja Drošības Policija par vienu teikumu Ventas Balsī; vai tagad jūs sūtat DP caurlūkošanai savas grāmatas melnrakstus?

Nē, neko neesmu sūtījis. Es tomēr uzskatu, ka pagaidām vārda brīvība mūsu valstī ir. Ja nav, tad iešu uz cietumu... Man ģimene nav, bērnu nav... Varbūt būs jābrauc prom no Latvijas, kas to zina?

Ko šobrīd varat teikt par Latvijas banku sektoru, cik tas ir uzticams?

ASV uzskata, ka 50% no hipotekārajiem kredītiem ir bezcerīgi. Latvijā šis burbulis bija 2 – 3 reizes lielāks: ap 80% hipotekāro kredītu var norakstīt zaudējumos. Tagad, lai tagad glābtu komercbanku sistēmu, domāju, ir nepieciešami kādi 8 miljardi eiro.

Vai ir gaidāmi jauni parexi?

Ja viņi nedabūs nekur naudu – un kur viņi to dabūs, nezinu...

Vai mēs varam šobrīd runāt, tieši kuras bankas?

Nē, konkrētas bankas nosaukt nedrīkstu, savādāk atkal būs klāt Drošības policija un šūs jaunas krimināllietas...

Mēs martā runājām par modeli, kādā Latvija varētu turpmāk eksistēt. Varat ieskicēt?

Veicot neatkarīgu monetāro un fiskālo politiku. Pagaidām es nekādas pozitīvas izmaiņas šajā virzienā mūsu politiskajā dzīvē neredzu.

Bet vai tāda neatkarīga politika vispār var būt, ja mēs faktiski esam ES guberņa?

Guberņai vismaz ir kādas tiesības, mums nekā nav... Konkurence un brīvais tirgus darbojas tikai tad, ja visi dalībnieki ir vienādi. Latvija nevar konkurēt ar Vāciju, Beļģiju vai Somiju – nevar! Mums ir pavisam cits attīstības līmenis, līdz ar to mums ir nepieciešams lielāks atbalsts. Reāls atbalsts, nevis tā fiktīvā palīdzība, ko viņi mums dod – tā nav palīdzība, tā ir ņirgāšanās. Brīvā tirgus konkurencē vienmēr izdzīvo visstiprākais un nekādi izņēmumi tur vienkārši nevar būt.

Kā skaidrojat Ķīnas fenomenu?

Arī par to rakstīšu grāmatā. Kādai ir jābūt reālai palīdzībai ekonomikā? Dodiet mums reālu kapitālu – investīcijas, nevis spekulatīvo kapitālu! Ķīnai dod reālu kapitālu, mums nedod. Latvijā visa šī ES palīdzība izpaužas tā: mēs uzbūvēsim ceļu, bet tā galā rūpnīcai jāparādās pašai. Ķīnā gluži otrādi – vispirms uzbūvē rūpnīcas, viss pārējais – notiek pēc tam. Tā ir būtiska atšķirība. Mēs neko neražojam, varam tikai prasīt kredītus un tērēt, lai pirktu viņu ražojumus. Uz šo brīdi Latvija nevar pati sevi nodrošināt pat ar pārtikas produktiem. Viss, uz ko mēs paskatāmies, ir ievests. Ja notiks lata devalvācija, tad visas importa preces kļūs dārgākas. Tāpēc to nedrīkstot pieļaut.

Cik tālu esat ticis ar rakstīšanu?

Ceru septembrī pabeigt - būs pāri 200 lappusēm.

Ar ko jūs vēl nodarbojaties, ja neskaita nepilnu pasniedzēja slodzi Ventspils augstskolā?

Tagad man nedaudz palielināja slodzi, bet vienalga atliek daudz laika domāšanai. Strādāju arī vasarnīcā, vismaz kāds kartupelis būs. Pastāv reāli draudi, ka importa pārtika veikalos būs, bet cilvēkiem nebūs naudas, lai to iegādātos. Protams, Eiropā jau neviens badu nepieļaus – mēs saņemsim kaut kādu minimālu humāno palīdzību, bet pēc šīs palīdzības būs ļoti lielas rindas. Manas martā izteiktās prognozes par bezdarbu 50% līmenī bija veidotas pēc pesimistiskākā attīstības scenārija – kas notiks, ja mēs nesaņemsim starptautisko aizdevumu. Līdzko mums pārtrauks dot kredītus, tas arī notiks. Tāpat jau šajā un nākamajā mēnesī būs bezdarba kāpums uz atlaisto ierēdņu un skolotāju rēķina. 20% bezdarbs ir reāls jau tuvākajā nākotnē.

Varbūt noslēgumā jūs varētu dot lasītājiem kādus ieteikumus?

Cilvēkiem objektīvi jāizvērtē savas iespējas. Labāk sagatavoties sliktākām lietām – ja tās nepiepildīsies, tad ļoti labi. Pagaidām es nekādas pozitīvas tendences Latvijas ekonomikā neredzu. Krīze ir vienkārši atlikta. uz nākamo vai aiznākamo gadu. Šogad vairs nekas traks atlikušajos piecos mēnešos nenotiks, bet pavasarī, visticamākais, mums atkal būs nepieciešams jauns kredīts.

Vai mums dos?

To es nezinu. Tas ir atkarīgs no tiem cilvēkiem, kas ir izvēlējušies Latvijas bankrota datumu. Ja ir nolemts, ka tieši tagad nepieciešams bankrots, viņi naudu nedos. Ja laiks vēl nebūs pienācis, tad naudu dos.