Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) neatbalsta nodokļa maksājuma par darba devēja auto izmantošanu privātām vajadzībām ieviešanu, biznesa informācijas portālam "Nozare.lv" norādīja kameras sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.
Viņa uzsvēra, ka nav skaidrs, kā administratīvi būs iespējams nodrošināt Finanšu ministrijas rosinātās normas izpildi un kā tiks veidoti kontroles mehānismi, kas parādītu, kad auto tiek izmantots darba un kad privātām vajadzībām.
"Šis priekšlikums parāda, ka valdība joprojām nedomā par uzņēmējdarbības stimulēšanu, bet gan domā par to, kā izsūknēt naudu no nodokļu maksātājiem," norādīja LTRK pārstāve.
Kā ziņots, kopējais nodokļa maksājums par darba devējam piederoša automobiļa izmantošanu privātām vajadzībām mēnesī tiek plānots 81 lats, tādējādi papildus nodokļu slogs gada laikā sasniegs gandrīz 1000 latu par vienu automašīnu.
Kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Preses nodaļas vadītāja Diāna Krampe, grozījumi likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) paredz aplikt darbinieka gūto labumu no darba devējam piederošas automašīnas izmantošanas privātām vajadzībām gan darba laikā, gan ārpus tā. Šim mērķim paredzēts nosacītu vērtību - 150 latus mēnesī - nodokļu aprēķina nolūkos pieskaitīt darba attiecībās gūtajam ienākumam.
Tādējādi nodokļu summa, kas papildus tiks atskaitīta no darbinieka apliekamā ienākuma, būs 44,90 lati, ko veidos IIN 23% likme 31,40 lati un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļas 9% likme jeb 13,50 lati.
Vēl 36,14 lati valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veidā būs jānomaksā darba devējam.
Tādējādi kopējais nodokļa maksājums mēnesī būs 81,04 lati.
Nodoklis par darba devējam piederoša automobiļa izmantošanu privātām vajadzībām būs jāmaksā visiem, tostarp arī Saeimas deputātiem un ministriem, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" pauda finanšu ministrs Einars Repše (JL).
Arī pats finanšu ministrs ir gatavs maksāt šo nodokli, izmantojot dienesta auto, lai nokļūtu darbā un no darba mājās.
Viņš ir pārliecināts, ka plānotie ieņēmumi no šīs normas ieviešanas 38,4 miljonu latu apmērā tiks gūti, jo arī Igaunijā šāda norma ļoti labi strādājot.
"Mums būs pietiekami inteliģenti jāuzraksta Ministru kabineta noteikumi, lai būtu pilnīgi skaidrs, kad auto tiek izmantots darba un kad personīgajām vajadzībām," sacīja Repše.
Ja darba auto personīgajām vajadzībām izmantos vairāki darbinieki, darba devējs varēs ar nodokli apliekamo vērtību, 150 latus, proporcionāli sadalīt starp darbiniekiem atbilstoši automašīnas izmantošanas intensitātei.
Šobrīd valdībā apstiprinātie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz ar nodokli aplikt gūto labumu no darba devējam (uzņēmumam) piederoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgajām vajadzībām, neparedz atšķirīgus šīs normas piemērošanas nosacījumus privātuzņēmumos un valsts sektorā.
Patlaban Finanšu ministrija padziļināti pētot šādas normas piemērošanu ārvalstīs, īpaši Igaunijā, un pēc darba pabeigšanas izvērtēs nepieciešamību sagatavot priekšlikumus iespējamu atvieglojumu paredzēšanai un diskutēt par tiem valdībā.
Tāpēc konkrēti nodokļa iekasēšanas mehānismi pagaidām vēl nav zināmi. Noprotams, ka jaunā kārtība tiks attiecināta uz pilnīgi viesiem un no nodokļa nemaksāšanas tiks atbrīvoti tie, kas pēc konkrētiem kritērijiem spēs pierādīt, ka auto netiek izmantots privātām vajadzībām. Kā vieni no vērtējamiem rādītājiem, iespējams, varētu būt grāmatvedības dati, kuros uzrādās automašīnas nobraukums, degvielas patēriņš utt.
Ja tiks pieļauts, ka atsevišķos gadījumos nodokļi nebūs jāmaksā, tiks izstrādāta detalizēta un stingra kārtība par to, kādi pierādījumi atvieglojumu saņemšanai būs jāiesniedz Valsts Ieņēmumu dienestā, norāda ministrija.
Papildu ieņēmumi valsts budžetā no šādas normas ieviešanas prognozēti 38,4 miljonu latu apmērā - 15,7 miljoni latu no IIN un 22,7 miljoni latu no VSAOI.
Savukārt mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Maxima Latvija", kura autoparkā ir 56 automašīnas, Zīmola un komunikācijas departamenta direktore Viktorija Orlova uzskata, ka šāds Finanšu ministrijas ierosinājums ir neizprotams, jo no izmaiņām izriet, ka uzņēmumiem būs jāpierāda, ka to transports tiek izmantots tikai darbam, nevis privātām vajadzībām.
"Grūti arī izprast, kura būs tā institūcija, kuras kapacitāte, ņemot vērā štatu samazināšanu, ļaus izkontrolēt pilnīgi visu kompāniju īpašumā esošo transportlīdzekļu lietošanu, kā arī kas notiks tajā gadījumā, ja kādam šķitīs, ka šoferis automašīnu tomēr kādu reizi izmanto savām vajadzībām," neizpratni biznesa informācijas portālam "Nozare.lv" pauda uzņēmuma pārstāve.
"Maxima Latvija" stingri kontrolējot, lai automašīnas tiktu izmantotas tikai darba vajadzībām, turklāt pēdējā gada laikā uzņēmums ir ievērojami samazinājis automašīnu skaitu, un līdzīgi ir rīkojušās arī daudzas citas kompānijas, lai tādējādi samazinātu administratīvos izdevumus un ekonomētu šajā jomā.
"Lai gan pēdējā laikā amatpersonas bieži runā par birokrātisko šķēršļu samazināšanu un pretimnākšanu uzņēmējiem, šis jaunievedums visdrīzāk radīs apgrūtinājumus pamatuzdevumu veikšanai," norāda Orlova.
LETA jau ziņoja, ka valdība šonedēļ akceptēja grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz būtiskas izmaiņas un papildu nodokļa piemērošanu gūtajiem ienākumiem.
Likuma grozījumi ir viens no būtiskākajiem valdības soļiem nepieciešamo papildus ieņēmumu nodrošināšanai nākamā gada valsts budžetā, un par tiem vēl būs jālemj Saeimā.