Putnu fabrika "Ķekava" cer izķepuroties

Valsts ieņēmuma dienests (VID), Nordea banka un 92% nenodrošināto kreditoru ir atbalstījuši a/s Putnu fabrika Ķekava tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānu.

Uzņēmums cer arī uz Rīgas rajona tiesas pozitīvu lēmumu, kas ļautu Putnu fabrikai Ķekava turpināt darbu.

Uzņēmuma izpilddirektors Aldis Škutāns ir pārliecināts, ka putnu fabrika izķepurosies un turpinās strādāt. Optimismu vieš arī saņemtais pozitīvais VID lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanu. «Tā ir mūsu lielā iespēja turpināt darbu un rīkoties, mērķtiecīgi strādājot tālāk. Tas nozīmē, ka darba vietas saglabās gan 600 uzņēmuma darbinieku, gan 200 meitasuzņēmuma a/s Ķekavas broileri darbinieku, netiks iznīcināta uzņēmuma materiāli tehniskā bāze un tiks kārtotas izveidojušās parādsaistības,» Neatkarīgajai uzsvēra A. Škutāns.

Otrdienas vakarā Putnu fabrikas Ķekava juriste Ilze Kaparšmite Rīgas rajona tiesā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas ir saskaņots ar nosegtajiem un nenosegtajiem kreditoriem. Tiesai lēmums par to, vai piešķirt uzņēmumam tiesisko aizsardzību, jāpieņem divu nedēļu laikā.

Tiesiskās aizsardzības process atšķirībā no maksātnespējas un bankrota pasludināšanas ļauj uzņēmumam turpināt darbu, pildot saistības pret valsti, kreditoriem un sadarbības partneriem atbilstoši izstrādātajam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam. A. Škutāns stāstīja, ka VID, Nordea banka un 92% nenodrošināto kreditoru piekrituši iepriekšējā parāda dzēšanai 50% apmērā. Taču tas nenozīmē, ka uzņēmums ir atbrīvots no turpmākās nodokļu maksāšanas vai saistību izpildes. Nodokļos un nodevās uzņēmumam būs jāsamaksā aptuveni 2divi miljoni latu, savukārt tiesiskās aizsardzības procesa laikā, kas ilgs divus gadus, Ķekava valstij nodokļos un nodevās samaksās vismaz 3,5 miljonus latu.

VID komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga Neatkarīgajai atzina, ka Putnu fabrikas Ķekava tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns nav vienīgais, ko VID ir nācies izskatīt. «VID rūpīgi izvērtē ikvienu uzņēmēju iesniegto tiesiskās aizsardzības procesa plānu, un ir bijuši gadījumi, kad tiek lemts arī par daļēju nodokļa parāda dzēšanu,» sacīja A. Grīnberga, piebilstot, ka A. Škutāns pārspīlē, minot, ka VID solījis dzēst 50% no nodokļa parāda summas. «Nodokļa parāds tiks daļēji dzēsts, bet ne tādā apmērā,» sacīja A. Grīnberga.

VID 1. decembra apkopotajā informācijā par lielākajiem valsts pamatbudžeta nodokļu parādniekiem Putnu fabrika Ķekava ir ierindota 7. vietā ar 2,28 miljonu latu parādu. Lielāko nodokļu parādnieku sarakstā ir arī Maiznīca Ieva ar 708 000 latu lielu parādu, Carnikavas konservi ar 702 000 latu lielu parādu un citi.

Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju šobrīd Putnu fabrikas Ķekava akciju sadalījums ir šāds – B. Doļonskim pieder 21%, A. Solomkam – 21% (tiek kārtotas mantojuma tiesības), G. Gordonam – 8%, O. Lūkinam – 25%, J. Eizentālam – 8% akciju. Atlikušie 17% akciju pieder lielam skaitam uzņēmuma bijušo un esošo darbinieku – tā dēvētajiem mazajiem akcionāriem. «No lielākajiem akcionāriem tikai G. Gordons ir Krievijas pilsonis, tā ka nav iemesla aizrādījumiem par nevietēju kapitālu, uzņēmuma vadību un tamlīdzīgi,» nosaka A. Škutāns.

A. Škutāns gan pieļāva, ka nākotnē Putnu fabrikai Ķekava nāksies piesaistīt investoru. «Būsim godīgi, kurš Latvijas uzņēmums ir varējis attīstīties bez ārējām investīcijām? Taču tas nav nekas slikts. Cilvēkiem ir darbs un valstij – nodokļi. Vai tad labāk ir zaudēt vietējās produkcijas ražotāju un tā vietu atdot importam, – A. Škutāns bija neizpratnē. Pēc A. Škutāna aplēsēm, Ķekavas produkcija Latvijā aizņem aptuveni 25–30% no vistu gaļas tirgus.

Putnu fabrikas Ķekava saimniecība tiešām ir liela. Kopā ar meitasuzņēmumiem un tirdzniecības vietām tā dod darbu aptuveni 900 cilvēkiem. Ķekavā ir viena no modernākajām kaušanas un sadalīšanas līnijām Baltijā, 45 broileru kūtis, kurās gadā nobarojas 9,2 miljoni cāļu. Viena kūts ir tik liela, cik puse futbola laukuma.