Lai nepieļautu iespējamu patērētāju maldināšanu ar sulu nosaukumiem, Eiropas Parlaments apstiprināja jaunus, patērētajiem draudzīgus iepakojuma marķēšanas noteikumus augļu sulām un nektāriem.
Šobrīd dzērienu, kas gatavots, piemēram, no biešu sulas ar nelielu vīnogu sulas piedevu, ražotāji var pārdot kā vīnogu sulu. Jaunā regula šādu pircēju maldināšanu nepieļaus.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, lemjot par izmaiņām augļu sulu un nektāru marķēšanā, bija gandrīz vienisprātis. Viņi uzskata: ja produktu veido divu veidu sulas, tā pārdošanas nosaukumam turpmāk ir jāatspoguļo tā saturs. Piemēram, ja dzērienā ir 90% ābolu sulas un 10% zemeņu sulas, tam jāsaucas Ābolu un zemeņu sula. Šobrīd ir iespējams to pārdod ar nosaukumu Zemeņu sula. EP deputāti secinājuši, ka daudziem produktiem, ko pārdod kā Apelsīnu sulu, pievienota arī mandarīnu sula, kas uzlabo produkta krāsu un garšu. Minētā prakse ir ierasta Brazīlijā un ASV, no kurām ievestā sula veido ievērojamu Eiropas sulu tirgus daļu. Lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences nosacījumus, gan ievestajā, gan Eiropas Savienībā ražotajā apelsīnu sulas sastāvā drīkstēs būt vienīgi apelsīnu sula. Pretējā gadījumā tās nosaukumā būs jāmin mandarīnu sula.
Mazāk salduma
Deputāti uzskata, ka produktiem, kuri tiek pārdoti kā augļu sula, nedrīkstētu pievienot cukuru un saldinātājus. Ja tas tiek darīts, šo produktu vairs nedrīkst nosaukt par sulu. Cukurs vai saldinātāji varēs būt nektāros, kas pagatavoti no augļu biezeņa un ūdens. Turklāt arī tie nedrīkstēs pārsniegt 20% no gatavā produkta kopējās masas. Norādi bez cukura nedrīkstēs izvietot uz nektāriem, kam pievienoti mākslīgie saldinātāji, piemēram, saharīns.
Lai gan jaunā regula vēl nav stājusies spēkā, sulu ražotāji Latvijā jau šobrīd izpilda šo prasību. Produktiem, kas tiek pārdoti kā ābolu, apelsīnu vai vīnogu sula, cukurs nav pievienots. Tajā pašā laikā produktos, kas ir nosaukti par dzērienu vai sulas dzērienu, ir pievienots ne tikai ūdens, bet arī cukurs un saldinātāji, nereti pat lielākā koncentrācijā nekā nektāros.
Ražošana samazinās
Lai gan jaunā regula vēl nav stājusies spēkā, sulu ražotāji jau ievēro regulas projektā ietvertās prasības. A/s Gutta mārketinga speciāliste Rita Voronkova Neatkarīgajai uzsvēra, ka a/s Gutta ražošanas un marķējuma prakse jau atbilst jaunajiem noteikumiem augļu sulu un nektāru marķēšanā, ko pieņēmis Eiropas Parlaments. Savukārt SIA Spilva, uzzinājusi par jaunās regulas projektu, sazinājās ar Zemkopības ministrijas Pārtikas uzraudzības departamenta atbildīgo personu. «Noskaidrojām, ka Zemkopības ministrijai nav informācijas par to, ka ES jaunās prasības būtu jau pieņemtas. Oficiālajā ES likumdošanas vietnē internetā (EuroLex) oficiāls tulkojums latviešu valodā arī vēl nav pieejams. Līdz ar to prasību komentēšana vismaz pagaidām ir tikai interpretācija un debates,» Neatkarīgajai uzsvēra Spilvas kvalitātes un jaunu produktu attīstības direktore Māra Tamane. Viņa gan piebilda, ka virkni nosacījumu Spilva jau ir izpildījusi iepriekš, – gan par cukuru nepievienošanu, gan par augļu sastāva norādīšanu saturā, gan par nosaukuma atbilstību dzēriena saturam, gan par iepakojuma vizuālā attēla atbilstību saturam un nemaldināšanu.
«Skaidri zināmā jaunā prasība, kas patiešām būs noteikti, ir tāda, turpmāk sulām nedrīkstēs pievienot cukurus. Tā kā Spilvas sulas satur tikai dabiskos augļu cukurus un netiek saldinātas, līdz ar to sulu kategorijā Spilvai nekas nebūs jāmaina. Prasības nektāriem, kā arī citas specifiskās prasības vēl ir neskaidras, un nav vēl precīzi zināms, vai visas prasības būs galīgajā versijā,» sacīja M. Tamane.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā ar katru gadu sulu ražošana samazinās. 2002. gadā Latvijā saražoja aptuveni 40,2 miljonus litru augļu un dārzeņu sulu un to maisījumu, bet pērn vairs tikai 15 miljonus litru šādu produktu.
Turpmākie soļi
Eiropas Parlamenta Informācijas biroja preses nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe sacīja, ka EP par noteikumiem jau neoficiāli vienojušies. Tagad vajadzīgs vienīgi formāls padomes apstiprinājums, lai tie stātos spēkā. Vēl trīs gadus būs atļauts pārdot produktus, kas jau laisti tirgū vai kuru iepakojums ražots, vēl pirms stājušies spēkā jaunie noteikumi. Dalībvalstīm būs 18 mēnešu laikā jāievieš atbilstošas izmaiņas to tiesību aktos.