Vilks: Latvija ieies labākā eirozonā, nekā Igaunija

Ir noslēdzies ļoti svarīgs un grūts periods, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes par starptautiskā aizdevuma programmas beigām teic finanšu ministrs Andris Vilks. Viņš norāda, ka izejot šim posmam cauri, Latvija kļuvusi par ļoti respektablu valsti Eiropā.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzība līdz ar programmas noslēgšanu nav beigusies, un katru gadu SVF pārstāvji viesosies Latvijā, lai redzētu, vai mēs pildām vai nepildām saistības. Vilks šādu postmaratoriju uzskata par pozitīvu, tā kā tas veicinās Latvijas attīstību.

Galvenie jautājumi, kas vēl tiks izskatīti būs valsts uzņēmumu efektīva pārvaldība, pieejama veselības aprūpes sistēma, kā arī izmaiņas izglītības jomā.

Attiecībā uz valsts uzņēmumiem, Vilks uzskata, ka ir vairākas jomas, kurās valstij nav jāiejaucas un kurās privātuzņēmējs vienmēr būs konkurētspējīgāks. Viņš uzsver, ka jāņem vērā arī iespējama politiskā ietekme, kas, valstij pārvaldot kādu konkrētu uzņēmumu, var rasties. Viņš piebildis, ka, piemēram, telekomunikācija neesot valsts bizness.

Ministrs arīdan atzīmē, ka Latvijai ir ļoti svarīgi saglabāt pozitīvu tēlu, tai skaitā saistībā ar reitingu aģentūru novērtējumu. Tāpat uz jautājumu, vai nebija izdevīgāk pagarināt aizdevēju programmu, nevis aizņemties no jauna citos finanšu tirgos, Vilks uzsver, ka pagarinot SVF programmu, Latvija sevi pozicionētu kā vāju valsti. Līdz ar to zaudētu uzticību ārējos finanšu tirgos.

Runājot par eirozonu, Vilks prognozē – ja Eiropai būs ļoti lielas problēmas, neviena valsts nespēs izpildīt Māstrihtas kritērijus. Vienlaikus, viņaprāt, šobrīd Latvijas uzņēmēji ir ļoti konkurētspējīgi Eiropā, tāpēc spētu ieņemt vājāku valstu uzņēmējdarbības nišas.

Ministrs atzīmē, ka Eiropas Savienības līderu valstis kā Francija un Vācija kļūst prasīgākas, kodols kļūst stiprāks, un tas ir Latvijas interesēs. Turklāt, pēc Vilka uzskatiem, tā eirozona, kurā iestāsies Latvija būs krietni labāka nekā tā, kurā iestājās Igaunija. «Eirozona bija zaudējusi savu seju,» teic ministrs, piebilstot, ka eirozona varētu kļūt mazāka, taču tā nekur nepazudīs.

Viņaprāt, visu laiku aizņemoties, pasaule ir zaudējusi pāris desmit gadu. «Tagad šis statuss ir pārcirst. Tās ir dinamiskas izmaiņas, un tas nāk par labu arī mums,» tā Vilks.

Ekonomika

Valdība otrdien atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumus, kas paredz noteikt kārtību, saskaņā ar kuru tiks izveidots vienots energokopienu reģistrs.

Svarīgākais