Ventspils tiesa noraidījusi a/s Kālija parks (KP) maksātnespējas pieteikumu, norādot, ka spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tiesa atzinusi, ka apsardzes kompānijas TM Security iesniegums par Kālija parka maksātnespēju bijis apzināti nepatiess.
Tas nozīmē, ka apsardzes biznesā un arī politikā iesaistītā Mārtiņa Tenberga firmas amatpersonām var draudēt kriminālatbildība.
Maksātnespējas pieteikumu TM Security iesniedza šā gada 29. septembrī, vēloties piedzīt samaksu un soda procentus par KP sniegtajiem apsardzes pakalpojumiem. Apsardzes kompānija bija iesaistīta Ventbunkera konfliktā tā dēvētās Oļega Stepanova nometnes pusē, kas tolaik konfliktēja ar Šveices advokāta Rudolfa Meroni domubiedriem. Strīdīgais a/s Kālija parks līgums ar TM Security parakstīts 2010. gada
29. aprīlī it kā uz vienu dienu, lai ietekmētu todien notikušo akcionāru sapulci, nepieļaujot varas maiņu Kālija parkā. Līgumu par apsardzi bija slēgusi O. Stepanova puse, kas savstarpējā cīņā zaudēja. Kaut arī R. Meroni puse TM Security pakalpojumus neizmantoja, rēķins tika piestādīts tieši viņa domubiedriem. TM Security tiesā iesniedza prasību ierosināt KP maksātnespēju, vēloties no KP atgūt vairāk nekā divus miljonus latu, no kuriem 1,84 miljoni ir līgumsods.
Portāls Pietiek.com vēsta, ka Ventspils tiesā piedzīvotais zaudējums firmas amatpersonām draud ar kriminālatbildību. Attiecīgs iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu jau nosūtīts izmeklēšanai Ventspils policijā. Tiesas spriedumā norādīts, ka TM Security pieteikums atzīts par apzināti nepatiesu. Saskaņā ar Krimināllikuma 214. pantu tas atbildīgajiem ļaunākajā gadījumā draud ar cietumsodu līdz diviem gadiem.
KP tiesas spriedumu plāno izmantot tālākai cīņai ar skandālos ierauto apsardzes firmu, uzskatot, ka runa ir par naudas izspiešanu, strīdā neatļauti cenšoties izmantot maksātnespējas procesu, vēsta Pietiek.com.
Ventspils tiesa, noraidot maksātnespējas pieteikumu, spriedumā norāda, ka «pieteicējs izmantojis maksātnespējas procesu parāda piedziņai, kas neatbilst maksātnespējas procesa būtībai un mērķim». «Tiesa uzskata, ka pieteikums ir iesniegts apzināti nepatiesi, jo pieteicējam jau sākotnēji bija zināms, ka pastāv strīds par tiesībām. To apliecina gan paša pieteicēja iesniegtie parādnieka iebildumi, gan tas, ka pieteicējs jau pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas bija informēts par prasības celšanu Kurzemes apgabaltiesā. Tiesas ieskatā šādi apstākļi pilnībā pārliecina, ka otra līguma puse neatzīst saistības un tās apstrīd. Neskatoties uz to, tas nekavēja pieteicēju iesniegt maksātnespējas pieteikumu tiesā,» teikts 19. decembra spriedumā.
Krimināllikuma 214. pants paredz, ka par tāda maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, kurā sniegtas apzināti nepatiesas ziņas vai ziņas slēptas, ja pieteikuma dēļ var tikt pasludināts vai tika pasludināts maksātnespējas process (apzināti nepatiess maksātnespējas procesa pieteikums), soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.