Swedbank vadītājs: jābūt gataviem pesimistiskam scenārijam ekonomikā

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

– 2009. gadā banku sektoram bija salīdzinoši lieli zaudējumi, un lūzums banku darbībā no mīnusiem uz plusiem, kā saprotams, ir noticis šogad.

– Kopumā, jā, tas ir pareizi, bet sausie skaitļi neparāda ainu detalizēti. Visus šos gadus – gan 2009. gadā, gan 2010. gadā – Swedbank operacionālā darbība bija pelnoša. Relatīvi lieli zaudējumi bija no sliktajiem kredītiem. Šogad mēs joprojām strādājam, uzrādot labu operacionālo peļņu no pamatdarbības, kas ir nesaistīta ar sliktajiem kredītiem. Savukārt sliktie kredīti vairs nepieaug. Tieši otrādi, šā gada laikā mēs atbrīvojām iepriekš veiktos uzkrājumus, īpaši uzņēmumu kredītiem, jo līdz ar ekonomikas uzlabošanos uzņēmumu maksātspēja uzlabojas straujāk, nekā plānots.

– Tomēr, pēc Kredītreģistra datiem, 15% kredītu tiek maksāti ar kavējumiem.

– Tas nozīmē to, ka viss kredītportfelis šobrīd ir pilnībā mainījies. 2009. un 2010. gadā mēs bijām uzkrājuši ļoti konservatīvi. Un šobrīd daļa no pavisam sliktajiem kredītiem vienkārši norakstās, jo maksātnespējas process ir beidzies, visi aktīvi pārdoti, palicis tikai kāds atlikums, kas tiek norakstīts. Savukārt kopējs slikto kredītu apjoms ir mazāks, nekā tika plānots. Otrs faktors ir tas, ka mēs visu laiku uzlabojam savas darbības pamatrādītājus. Mēs visu laiku optimizējam izmaksas un skatāmies, kā varam efektīvāk strādāt, kādā veidā bankas darbību uzturēt optimālā līmenī. Mēs 2009. un 2010. gada laikā par 40% samazinājām savas operacionālās darbības izmaksas.

– Arī daudzas filiāles tika slēgtas.

– Jā, tostarp tika slēgtas filiāles un samazināts darbinieku skaits. Ir arī vietas, kur mēs mainījām filiāļu izvietojumu utt.

– Kāda situācija ir ar hipotekārajiem kredītiem, salīdzinot 2009. ar 2011. gadu?

– Šo jautājumu var sadalīt divās daļās. Viena ir saistīta ar iepriekš izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem. No tiem lielākā daļa tiek maksāti, viss ir kārtībā. Tai kredītu daļai, kas 2009. gadā tika restrukturizēti, patlaban ir pagājuši jau divi gadi un ir pienācis laiks sākt maksāt atbilstoši grafikiem. Viena daļa no šiem kredītņēmējiem to spēs, viena daļa joprojām nespēj to darīt tādā apjomā, kā tas būtu pēc grafika. Šobrīd vēlreiz notiek veco kredītu izvērtēšana, vai kredītņēmēji ir atraduši darbu, cik viņi var maksāt. Ja joprojām nav atraduši darbu, tad mēs kopīgi izrunājam, kādā veidā var izstiept vai pagarināt maksājumu. Savukārt tiem kredītiem, kas izsniegti pēc krīzes, kavētāju faktiski nav.

Te vēl kāda piebilde. 2009. gadā un 2010. gadā liela daļa no kavētājiem bija tie, kuriem kredīti bija paņemti otrajam un trešajam īpašumam un kurus viņi nebija spējīgi nomaksāt. Viņi bija pirmie, kas pārtrauca maksāt, un pēc tam viņiem šie papildu īpašumi diemžēl tika atņemti.

– Swedbank banku sektorā ir līderis, un tas nozīmē arī lielu atbildību gan pret valsti, gan pret iedzīvotājiem.

– Ja esi tirgus līderis, tad reizēm tas nozīmē arī atbildību pirmajiem sākt jauninājumus, kad citi varbūt paļaujas, ka mēs to darīsim. Teiksim, darbs ar restrukturizāciju, ar sliktajiem kredītiem, ar jauniem risinājumiem utt. Lietas, kas varbūt nav īpaši populāras, mums bieži vien ir jādara pirmajiem, attiecīgi saņemot gan pozitīvu, gan negatīvu atdevi. Tā ir liela atbildība, mēs to apzināmies.

Lielā mērā šie pēdējie notikumi, kas bija ap banku 10. un 11. decembrī, es domāju, arī bija saistīti ar to, ka mēs esam līderi banku sektorā. Tā ir līdera loma – būs gan plusi, gan mīnusi.

– Ja par šiem pēdējiem notikumiem. Kā nodrošinājāt operatīvo darbību, kad sākās skaidras naudas izņemšanas lavīna, turklāt – brīvdienās?

– Jautājumam ir divas puses. Mēs tiešām negaidījām, ka tas beigsies ar tādu lavīnu. Tajā pašā laikā mūsu krīzes vadības iespējamie scenāriji paredz arī šādu iespēju, un mēs tai bijām gatavi. Baumas banku sektorā par kaut ko klīst visu laiku. Te vieniem slikti, te otriem, cilvēkiem patīk par kaut ko parunāties un pārstāstīt baumas. Pēc Krājbankas kraha, nezinu, kā citas bankas, bet mēs visu laiku strādājām pastiprinātā režīmā, pieņemot klientus – pie mums atnāca un atvēra kontus vairāk nekā 30 000 jaunu klientu. Tas nozīmē ļoti lielu darbu filiāļu tīklā – papildu darbu, papildu stundas.

No otras puses, mēs jau redzējām, ka nervozitāte tirgū ir ļoti liela. Mēs no savas puses rūpīgi vērtējām situāciju. Viena no mūsu atbildēm bija – visu sistēmu nepārtraukts darbs. Tas vienmēr ir svarīgi, bet šādos gadījumos tam tiek pievērsta īpaša uzmanība. Vairāk resursu tiek novirzīts sistēmu monitoringam, IT sistēmai un arī bankomātiem. Šajā laika periodā esam atlikuši vairākas būtiskas sistēmu izmaiņas. Īpaši nedēļas nogalēs kopš Krājbankas gadījuma tika īpaši pievērsta uzmanība, lai bankomāti vienmēr būtu pilni. Ja cilvēki redz, ka bankomāts nestrādā, viņi sāk kaut ko domāt: viens bankomāts nestrādā, otrs. Tādēļ mēs šim faktoram pievērsām īpašu uzmanību. Svētdien mēs jau sasaucām krīzes komiteju, kas strādāja. Redzot pieaugošo baumu apmēru, nolēmām rīkoties aktīvāk. Diemžēl tehniski nav iespējams piepildīt visus bankomātus vienlaikus. Vienā stundā ir maksimāli iespējams pielādēt aptuveni 30 bankomātu. Tādēļ mēs sākām izvietot informāciju savā mājaslapā, kuri bankomāti ir uzpildīti ar skaidru naudu un strādā. Mēs nevaram visus piepildīt, bet lai cilvēkiem nav frustrācijas, ka tas bankomāts nestrādā, – lai viņš var redzēt, kur atrodams pilns bankomāts.

Patiesībā no rīta filiālēs nekādas lielās ažiotāžas nebija, varbūt bija mazliet vairāk cilvēku, bet mēs neredzējām pie filiālēm drūzmējoties pūļus, kā tas bija Krājbankas gadījumā.

– Mani novērojumi liecina, ka cilvēki neņēma visu nost, kas bija uz rēķina, bet summu, kas vajadzīgas pāris nedēļām. Lai nenonāktu līdz situācijai, kāda bija Krājbankas klientiem, kuri dienā no konta varēja noņemt 50 latu, stāvot trīs, četras stundas rindā.

– Visu naudu lielākoties nemaz nevar izņemt, kartēm ir drošības dienas limits, kam cilvēki paši ir piekrituši, cik viņi var izņemt vienas diennakts laikā. Taču lielā mērā tā bija.

Turklāt tas ir prātīgi, ka vienmēr ir līdzi skaidrās naudas rezerve. Man pašam ir bijis gadījums, kad veikalā ir pilns groziņš ar precēm, bet tīklā ir problēmas un karte nestrādā. Kopš tā laika bez skaidras naudas kabatā nekur nestaigāju, it īpaši ārzemēs. Jo ārzemēs tā gadās, ka nestrādā šis un nestrādā tas. Var arī kaut kādu iemeslu dēļ pazust visas kartes vai kaut kas ar tām notikt. Skaidrai naudai kaut kādā daudzumā vienmēr ir jābūt kabatā. Tas ekonomiskā terminoloģijā būtu jādēvē par ikdienas dzīves riska menedžmentu.

Man šķiet ļoti būtiski, lai nākotnē gan mēs, gan valsts kopumā izstrādātu rīcības plānu, lai šāda veida ažiotāžu pēc iespējas ātrāk noslāpētu. Šajā gadījumā tiešām liels paldies Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), jo uzreiz bija pārrunas ar FKTK, ar Latvijas Banku. Tika nolemts, ka no komunikāciju viedokļa pareizākais ir, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs iet runāt televīzijā, nevis bankas vadītājs.

Mēs saprotam cilvēkus. Mēs apzināmies, ka šī nervozitāte tirgū ir.

Tas kopumā noteikti nenāk par labu finanšu sistēmas stabilitātei, ka tā pēkšņi par nozares līderi var radīt baumas no nekā. Tas var notikt jebkurā jomā. Es domāju, ka tas ir ļoti būtisks secinājums gan Swedbank Latvijā, gan Swedbank citās valstīs, gan citām bankām, kas ir šeit, gan jebkurai citai lielai organizācijai ar milzīgu klientu skaitu.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"