Pagājušajā nedēļā Baltijas AES, kura tiek būvēta un atrodas Kaļiņingradas apgabalā, rīkoja atvērto durvju dienu Polijas un Baltijas valstu masu informācijas līdzekļiem.
Preses pārstāvjiem ļāva iepazīties ar atomelektrostacijas būvdarbu gaitu. Pašlaik AES pamati ir gatavi un turpinās AES pazemes līmeņa drošības sistēmu un komunikācija izbūve. 18. novembrī AES celtnieki saņēma būvdarbu celtniecības licenci, un līdz ar to AES pamatkorpusa celtniecības darbi var sākties nekavējoties. Jau tagad Baltijas AES celtniecībā ik dienas ir nodarbināti 550 strādājošie, un ir plānots būvnieku skaitu palielināt līdz 2500. Būvdarbi noris atbilstoši grafikam, un paredzēts, ka jau 2016. gadā atomelektrostacijas pirmais energobloks (ar jaudu 1,15 gigavati) sāks ražot elektroenerģiju. Plānots, ka 2018. gadā tiks pabeigts tikpat liels otrais energobloks un AES strādās uz pilnu jaudu.
Baltijas AES būvdarbu straujie tempi rada daudz jautājumu par Visaginas AES biznesa plāna pamatotību. Iespējams, tieši tāpēc 9. decembrī Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis, tiekoties ar Baltijas valstu prezidentiem, paziņoja, ka Lietuvas jaunās AES projekta īstenošana ir iekavējusies un poļiem ir jāturpina virzīt uz priekšu pašiem savus energoprojektus (BNS).
Komorovskis uzsvēra, ka Polija strādā pie savas AES projekta un pati būvēs savu sašķidrinātās gāzes termināli. Polijas līderis Visaginas AES nosauca par vienkāršu biznesa projektu.
Lietuvā plānotās Visaginas AES būvdarbu sagatavošanas darbi vēl nav pat sākti. Vēl nav noslēgts Visaginas AES akcionāru līgums un koncesiju līgums. Pie vislielākās veiksmes Visaginas AES celtniecības sagatavošanas darbi varētu sākties 2014. gadā, bet pirmā strāva tiktu saražota tikai 2020. gadā. Visaginas AES biznesa plāna galvenais klupšanas akmens ir izmaksu lielums, jo lietuvieši plāno Visaginas AES būvniecība iztērēt apmēram piecus miljardus eiro. Baltijas AES projekts ar 1000 megavatiem varētu izmaksāt divas reizes mazāku summu. Izmaksu atšķirības būtiski ietekmēs tarifu, par kādu elektroenerģiju varēs piegādāt no abām atomelektrostacijām. Kā izteicās viens no Rosenergoatom direktoriem Jevgeņijs Vlasenko, Baltijas AES ir atvērta investoriem un gatava rezervēt konkrētu elektroenerģijas jaudu apjomus gan Kaļiņingradas apgabala kaimiņvalstīm, gan arī Latvijai.
Baltijas AES jauda divkārt pārsniedz apgabala vajadzības, tāpēc elektrība tiks eksportēta. Rosenergoatom cer, ka pēc Krievijas uzņemšanas Pasaules tirdzniecības organizācijā ES pārtrauks diskriminēt Krievijas elektrības ražotājus un brīvais Baltijas valstu elektrības tirgus tiks atvērts konkurencei. Baltijas AES elektrības tirgū varētu radīt patiesu konkurenci un piedāvāt lieliem elektroenerģijas patērētājiem Latvijā ļoti izdevīgus elektrības piegādes nosacījumus.
Baltijas AES atrodas netālu no Ņemanas pilsētas – tikai 150 km attālumā (taisnā līnijā) no Latvijas valsts robežas.