Šī gada novembrī dārgmetālu tirgū nebija vērojamas krasas izmaiņas, joprojām saglabājoties augstam pieprasījumam pēc investīcijām zeltā un sudrabā, – zelta cenas eiro izteiksmē pieauga par 4,31%, bet dolāra valūtā par 2,59%.
Lielāko ietekmi uz zelta cenām atstāja likviditātes un līdzekļu trūkums tirgos. Šajā līdzekļu deficīta iespaidā dārgmetālu tirgus svārstījās aptuveni 50 EUR amplitūdā par vienu unci, turklāt lielāko daļu laika zelta cena turējās samērā šaurā diapazonā – ap 1 250 EUR par unci, liecina kompānijas Goldinvest Asset Management dārgmetālu tirgus apskata dati.
No vienas puses, patērētājiem, kas pārsvarā ir juvelieru sektors, zelta cenas šajā brīdī šķiet par augstu. Tieši patērētāji parasti nodrošina naudas pieplūdumu dārgmetālu tirgū. Taču augsto cenu iespaidā, šis naudas pieplūdums ir apstājies. No otras puses, zelta cenas turpina atbalstīt Centrālo banku iepirkumi. Finanšu institūcijas turpina uzpirkt zeltu, tādā veidā diversificējot savus valūtas krājumus, skaidro Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš.
Pašreizējos apstākļos tirgus dalībnieki nesaskata arī inflācijas riskus, tādēļ ieguldījumi zeltā varētu būt diktēti ar bažām par valūtu tirgiem un negatīvajām tirgus procentu likmēm. Tomēr šie iemesli pašreiz nerada spēcīgu atbalstu cenu pieaugumam.
Savukārt, sudraba cenas, atšķirībā no zelta cenām, nevis pieauga, bet gan samazinājās – par 5,16% USD valūtā un 2,44% EUR izteiksmē. Sudraba, kā monetārā instrumenta, nozīme pagaidām ievērojami atpaliek no šī metāla rūpnieciskā pielietojuma. Apstākļos, kad pasaules ekonomikas izaugsme ir neskaidra, un priekšā ir ievērojami jaunas krīzes un recesijas draudi, rūpniecības izejvielām ir mazāks pieprasījums.
Šī paša iemesla dēļ novembrī samazinājās arī platīna cenas. Vienīgais izņēmums starp rūpniecības metāliem, bija palādijs, kura cenas pieauga gan ASV dolāros, gan eiro. Jāatzīmē, ka platīna cenas joprojām ir zemākas par zelta cenām. Šāds stāvoklis novērojams jau vairākus mēnešus pēc kārtas.
Zelta un sudraba cenu attiecība joprojām ir ļoti augsta, kas liecina par sudraba cenu atpalikšanu no zelta cenu dinamikas. Sudrabs no šī viedokļa joprojām izskatās nenovērtēts.
Latvijas un Baltijas dārgmetālu tirgos pie esošajām diezgan stabilajām dārgmetālu cenām ir novērots stabils pieprasījums pēc investīcijām zeltā. Joprojām populāri ir ieguldījumi zelta stieņos ar svaru 50gr un 100gr. Investīciju monētas ir pieprasītas nedaudz mazākas, taču populārākās monētas – Amerikas zelta Ērglis un Buffalo, Austrālijas Nugget, Ķīnas Panda un Austrijas Filarmoniks – ir pietiekami pieprasītas.
Interesi par ieguldījumiem zeltā veicināja Snoras bankas un Krājbankas krahs. Apstākļos, kad daudziem ieguldītājiem šajās bankās palika noguldījumi, aktualizējās savu uzkrājumu drošības jautājums. Īpaši atzīmējams intereses pieaugums par ieguldījumiem uz lielākām par 100 000 eiro summām, kas, iespējams, skaidrojams ar ES noguldījumu kompensācijas politiku, kas nosaka ieguldījumu kompensāciju tikai līdz 100 000 eiro. Ieguldot zeltā, investori iegūst iespēju uzglabāt savus aktīvus un rīkoties ar tiem, nerēķinoties ar defoltu riskiem un ieguldījumu kompensācijas politiku, Avotiņš.
Sevišķi atzīmējama intereses pieaugums par ieguldījumiem zeltā Lietuvā. Novembra mēneša laikā tas gandrīz divkāršojās, salīdzinājumā ar oktobra mēnesi.
Turpretī interese par investīcijām citos dārgmetālos novembrī kritās. Pieprasījums pēc sudraba bija mazs, iespējams, tādēļ, ka sudraba cenas izskatās nepārliecinoši un mēneša laikā kritās.