Šaubas par Hipotēku bankas izārdīšanas lietderību

Pēc Latvijas Krājbankas kraha vairāk nekā 2500 tās klientu par savas atgūtās naudas turpmāko glabātāju izvēlējušies Latvijas Hipotēku un zemes banku (LHZB), tādējādi apliecinot, ka uzticas tās vienīgajam akcionāram – Latvijas valstij. Banka šobrīd strādā sekmīgi, gaidot Ziemassvētkus, ar dubultu sparu reklamē savus pakalpojumus un produktus, tāpēc likumsakarīgas ir šaubas par tās pārdošanas lietderību.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) premjeram Valdim Dombrovskim iesniegusi deputātu pieprasījumu skaidrot šo jautājumu, uzskatot, ka šāda rīcība Latvijas valstij būtu neizdevīga.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka valdība pakļāvusies Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda spiedienam, apsoloties no Hipotēku bankas izveidot kaut ko līdzīgu komercbanku sekretariātam, caur kuru tiks sadalīts valsts pasūtījums un finansējums dažādām kreditēšanas programmām. Bankas komercdaļas, respektīvi, visu, ar ko var pelnīt, iecerēts pārdot, savukārt biznesam neinteresantās daļas tiks pārveidotas valstij piederošā attīstības institūcijā.

Šobrīd banka turpina pilnvērtīgi strādāt un audzē muskuļus. Termiņnoguldījums Ozols «ar domu par rītdienu» piedāvā izdevīgākas procentu likmes, Hipo fondi katra 2. pensijas līmeņa noguldītāja vārdā ziedo piecus latus labdarības akcijā Dāvā sapni. Bankas meita – SIA Hipolīzings – pirmā saņēmusi nebanku kreditētājiem nepieciešamo licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Īpaši aktīvi uzņēmums strādā ar lauksaimniecības sektoru. Arī citi bankas rīki veiksmīgi darbojas, tai skaitā uzņēmēju kreditēšana.

LHZB valdes locekle Baiba Brigmane Neatkarīgajai skaidro: «Mūsu uzdevums ir nodrošināt bankas stabilitāti neatkarīgi no tā, ko runā vai domā politiķi un masu mediji.»

Tātad banka turpina strādāt tā, it kā par tās nākotni nekādu jautājumu nebūtu. Preses sekretāre Sandra Eglīte uzsver: «Mēs esam simtprocentīgi valstij piederoša banka, un glabāt pie mums naudu ir simtprocentīgi droši!»

Tomēr neatbildētu jautājumu ir gana daudz. Īpaši uz Latvijas Krājbankas bēdīgo beigu fona pelnošas un stabilas bankas likvidēšanā grūti saskatīt loģiku. Zaļo un zemnieku savienība aicina pārskatīt lēmumu par bankas pārdošanu un izmeklēt šādu lēmumu pieņemšanas pamatotību. Partiju apvienība uzskata, ka lēmumi par Hipotēku bankas sadali un pārdošanu ir pieņemti nolaidīgi un slepenība tiek izmantota kā aizsegs nacionālajām interesēm neatbilstoša darījuma veikšanai.

Šādu aizdomu pamats esot piesaistītā pārdošanas konsultanta SEB Enskilda izcelsme. Zaļzemnieku līderis Raimonds Vējonis norāda: «Ir acīmredzami, ka Skandināvijas valstu bankām ir spēcīgi lobiji Latvijas valdības aprindās – nacionālās bankas komercdaļas pārdošanas stratēģijas izstrāde un pārdošana uzticēta Zviedrijas kapitāla intereses pārstāvošas bankas konsultāciju uzņēmumam, kā rezultātā pat labākais piedāvātais scenārijs par pelnošas un stabilas bankas pārdošanu paredz 28 miljonu latu zaudējumus. Kopējie zaudējumi var sasniegt pat 100 miljonus latu.»

Protams, šādas publiskas, iespējams, politiskas batālijas nevienai kredītiestādei labu nevar darīt. Tomēr, kā skaidro ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, arī klusēšana šādā pretrunīgā situācijā nebūtu pareiza: «Katrai sevi cienošai valstij ir sava banka!»

Vienīgo LHZB akcionāru – valsti – pārstāv Finanšu ministrija. Taču akcionārs turpina klusēt, valdība pircēju pieteikšanos vēl nav izsludinājusi. Un arī ministrija uz Neatkarīgās jautājumiem par bankas nākotni kavējas atbildēt.

Ekonomika

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad trešajā ceturksnī bija 1703 eiro, kas ir par 9,9% jeb 154 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Svarīgākais