Ventspils brīvostas kravu apgrozījums novembrī par 23% lielāks nekā šajā mēnesī pirms gada

2011.gada novembrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā bija par gandrīz 23% lielāks nekā pagājušā gada novembrī. 2011.gada 11 mēnešos kopā Ventspils brīvostā pārkrauti 26 miljoni tonnu kravas, kas ir par 14% vairāk nekā pagājušajā gadā, informē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

No šī gada janvāra līdz novembrim Ventspils ostā pārkrauti gandrīz 26 miljoni tonnu, kas ir par 14% vairāk nekā pagājušajā gadā. Lejamkravu apjoms sasniedzis gandrīz 14 miljonus tonnu, kas ir par 7% vairāk nekā pirms gada. Beramkravu kopējais apjoms šogad – gandrīz 10 miljoni tonnu, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Turpina palielināties ģenerālkravu apjoms Ventspils ostā – 11 mēnešos to bija par 27% vairāk nekā pagājušajā gadā, sasniedzot gandrīz divarpus miljonus tonnu.

Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti – vairāk kā 13 miljoni tonnu, kas ir par 10% vairāk nekā pērn. Otrs lielākais kravu apjoms bijis akmeņoglēm – gandrīz 6 miljoni tonnu, kas ir par 75% vairāk nekā pirms gada. Trešais lielākais kravu apgrozījums bijis minerālmēsliem, kuru kopējais apjoms 11 mēnešos tuvojas 3 miljoniem tonnu un tas ir par 12% vairāk nekā pirms gada. Stabili turpina attīstīties prāmju līnijas Ventspils ostā. Ro-Ro kravu apjoms 11 mēnešos palielinājies par 46%, salīdzinot ar pagājušo gadu, sasniedzot gandrīz 2 miljonus tonnu.

Lielākais kravu apjoms Ventspils brīvostā – gandrīz 11 miljoni tonnu 11 mēnešos bijis SIA „Ventspils Nafta termināls”. Uzņēmums arī būtiski kāpinājis kravu apgrozījumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu - par 29%. Lielākais kravu pieaugums no Ventspils brīvostas termināļiem bijis SIA „Baltic Coal Terminal” – par 97%. Par 44% kravu apjoms palielinājies SIA „Noord Natie Ventspils Terminals”, kas pamatā nodarbojas ar prāmju līniju apkalpošanu. AS „Kālija parks” apgrozījums palielinājies par nedaudz vairāk kā 12%.

Lai gan darbība atsākusies AS „Ventspils Grain Terminal” un kopā terminālī pārkrauti 206 tūkstoši

Ekonomika

Lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas turpina iebilst Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvājumam eksportējamo liellopu sertifikācijā pāriet no samaksas par inspektora šim darbam veltīto laiku uz fiksētu maksu par katru dzīvnieku.

Svarīgākais