Lietuva, ar kuru Latvijai formāli ir vislabākās kaimiņattiecības, paliek teju pēdējā, ar ko nespējam vienoties par robežu. Domstarpību iemesls ir nafta.
Neraugoties uz robežas neesamību, Latvijas valsts dala nenomedītā lāča ādu, proti, izsniegusi vairākas licences ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā – arī teritorijā, kas interesē Lietuvu. Bet, kamēr līguma nav, arī urbšana diskutablajā teritorijā nav iespējama. Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis norādījis: «Abu pušu nostāja ir tāda, ka jebkāda veida darbību saistībā ar teritorijas izpēti un naftas ieguvi var veikt tikai pēc līguma stāšanās spēkā.»
Strīda iemesls ir tas, ka jebkuru robežu var novilkt dažādi. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs profesors Valdis Segliņš skaidro, ka atbilstoši ANO rekomendācijām robeža velkama perpendikulāri krasta līnijai. Taču šeit tā ir līkumaina un iespējami vismaz trīs varianti. Turklāt Lietuvai, cīņā par naftas atradnēm ir arī slēpti argumenti. Latvija gadu desmitiem ir demonstrējusi apsēstību ar vides aizsardzību un pat jūrā noteikti rezervāti. Tāpēc lietuvieši pieļauj, ka, atradnēm nonākot latviešu rokās, tiks iznīcināta laba biznesa un piekrastes attīstības iespēja.
Ražuks dodas izpētē
Taču robežai jābūt jebkurā gadījumā. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks šonedēļ ieplānojis apmeklēt Lietuvu, lai noskaidrotu, kas īsti notiek ar līgumu. Viņš norāda uz paradoksu: kopīgu valodu latvieši un lietuvieši līdz šim spējuši panākt vien aizsardzības jomā, savukārt citās nozarēs labajiem kaimiņiem sadarbība nekādi nepadodas. «Attiecībā uz robežlīgumu šobrīd viss ir miglā tīts, un tas ir šausmīgi. Ar Krieviju esam tikuši līdz robežu demarkācijai. Arī ar Baltkrieviju sarunas veiksmīgi risinās. Bet ar draudzīgākajiem kaimiņiem nekas uz priekšu neiet.»
Vēsturiski viens moments, kad robežlīgumu varēja parakstīt, bija 1999.gads, taču toreiz skaļas iebildes cēluši sociāldemokrāti – Latvija riskējot izšķērdēt savas bagātības. Tā nu potenciālo bagātību sadale krietni ievilkusies, un R. Ražuks prognozē, ka skaidrība ātrāk par gadu vai pusotru neparādīsies. Turklāt nav arī nekur teikts, ka risinājums būs Latvijai izdevīgs: «Mēs nonāksim pie šobrīd nezināma iznākuma.»
Lietuva nule iesniegusi savu versiju par jūras līgumu. Piedāvājums ir konfidenciāls. Ārlietu ministrija tā saturu publiski nevērtē, taču jau tas vien labi, ka lietuvieši atjaunojuši dialogu.
145 miljoni tonnu
Atbilstoši Latvijas ģeologu aplēsēm (Latvijas zemes dzīļu resursi, Valsts ģeoloģijas dienests, Rīga 1996), Latvijas šelfā un sauszemē kopumā varētu būs ap 145 miljoni tonnu naftas – sauszemē 20 miljoni, jūrā ievērojami vairāk – 125 miljoni. Mēģinājumi iegūt melno zeltu Latvijas teritorijā ir ilguši teju pusgadsimtu, un šī biznesa pieticīgajā vēsturē nozīmīgākais ieraksts izdarīts 1963. gadā, kad pie Kuldīgas no 827 metru dziļa urbuma izcelta ar naftu piesūcināta iežu serde. Tas bija pirmais naftas atklājums Latvijā, vēlāk tā tika konstatēta arī vairākās citās vietās. Kopš naftas meklēšanas sākuma izdarīti aptuveni 80 urbumu.
Baltijas jūras šelfā naftas meklēšana sākusies krietni vēlāk – 1976. gadā. Atklāts ap 50 lokālo pacēlumu, par naftas perspektīviem atzīti – 20. Trīs dziļurbumi bija izdarīti līdz 1996. gadam, un visos fiksētas naftas pazīmes, bet vienā pat atklāta neliela naftas iegula ar 0,67 kubikmetru pieteci sešās stundās. Zinātnieki par mūsu naftas kvalitāti un daudzumu nav pārlieku augstās domās. Latvija Kuveitā nepārtaps. Izmantot mūsu naftu varētu smērvielu ražošanā un ķīmiskajā rūpniecībā.
Normatīvi par sarežģītu
Neatkarīgā jau rakstīja, ka šā biznesa lielo risku dēļ ģeologi jau pirms vairāk nekā desmit gadiem valstij rekomendēja pašai neinvestēt naftas ieguvē, bet piesaistīt ārzemju naftas firmas. Valsts šo ieteikumu ņēma vērā un dāsni dalīja licences, tomēr nespēja nodrošināt reālai ieguvei nepieciešamos priekšnoteikumus. Vēl nesen tika prognozēts, ka naftas ieguve tirgošanai tiks sākta
2011. gadā. Bet peļņas nav joprojām. Kompānijas, kas pieteikušās apsaimniekot Latvijas naftu jūrā, ir Polijas un Kuveitas kopuzņē
mums SIA Balin Energy un zviedru uzņēmums Oljeprospektering AB. Ekonomikas ministrijas mājaslapā atrodama naftas licenču izsniegšanas vēsture, kas sākusies vēl 2002. gadā.