Latvijas valdība aizstāv budžeta konsolidācijas 100 miljonu robežlīniju cerībā, ka tik daudz un vēl vairāk ierēdņu uzturēšanai atkal sametīs valsts iedzīvotāji.
Šis gads dod valdībai cerības, ka iedzīvotājiem ir nauda, ko iespējams atņemt ar nodokļu un nodevu likmju, kā arī ar monopoluzņēmumu tarifu celšanu. Uz ieņēmumu palielināšanas rēķina valdība ir samazinājusi savu budžeta deficītu. Pērn desmit mēnešos bija uzkrāti 413,3 miljoni parādu, bet šogad tie ir tikai 113 miljoni. Valsts uzlikto maksājumu pieaugums dod valstij jaunus ieņēmumus ne tikai tiešā veidā, bet – galvenais – paaugstinot patēriņa un ražotāju cenu līmeni. Valsts diktētais ražošanas izmaksu pieaugums pāriet preču un pakalpojumu cenu pieaugumā – rada tā saukto «pievienoto vērtību», no kuras valsts atkal iekasē savu daļu. Tādējādi valsts arī nodokļa maksāšanu apliek ar nākamo nodokli un tā bez gala, jo katra nākamā nodokļa samaksāšana noved pie iepriekšējā nodokļa bāzes pieauguma. Kreditori atgādina Latvijas valdībai, ka tādējādi iespējams izveidot tikai matemātiski, nevis ekonomiski pamatotu skaitļu rindu.
Kreditori prasa valsts izdevumu samazinājumu, un parādniece Latvija to arī sola. Pārvaldes aparātu pārstāvošā valdība cenšas izvairīties no tādiem taupības solījumiem, kas ietekmētu pārvaldes iestāžu darbu. Nemanāmas taupības piemēru dod Finanšu ministrija, no kuras visbiežāk atskan aicinājumi citām iestādēm saimniekot taupīgi. Pēc ilgas sarakstes Neatkarīgā uzzināja, ka taupība šajā ministrijā esot lēto kvēlspuldžu nomaiņa ar dārgām, toties elektroenerģiju taupošām spuldzēm. Katra valsts un pašvaldības iestāde izdomā līdzīgus pasākumus, kādus par taupību atzīst tikai pašas iestādes un Valda Dombrovska kārtējā valdība, bet ne vairs kreditori. Tie norāda, ka ar šādu taupību Latvijai neizdosies tikt pie naudas, lai sāktu atdot Eiropas Komisijas un Starptautiskā valūtas fonda aizdevumu.
Valdības un kreditoru pārstāvju sarunas aizvakar ieilga līdz vēlam vakaram un beidzās bez vienošanās. Vakar kreditoru pārstāvji kopā ar Latvijas ierēdņiem centās nonākt līdz jaunam vienošanās variantam, kura izskatīšanai jāparādās V. Dombrovska vai visas valdības darba kārtībā šodien vai rīt atkarībā no šīs vienošanās (ne)tapšanas gaitas. Valdība savā vakardienas sēdē nolēma piekāpties kreditoru prasībām līdz 122 miljonu konsolidācijas solījumam.
Taupības pasākumu imitācijas pamatpaņēmiens valsts un pašvaldību iestādēs ir parādu krāšana līdz gada beigām, kad valsts ir spiesta šos parādus samaksāt. Pretējā gadījumā nāktos uz vienu diviem gadu mijas mēnešiem slēgt visas budžeta iestādes no slimnīcām līdz pat Ministru kabinetam. Pērn divu pēdējo mēnešu laikā valdība pamanījās jau minēto 413,3 miljonu deficītu pārvilkt pāri miljarda robežlīnijai. Pat ja valdība šogad nepaspēs nonākt no –113 miljoniem līdz –1000 miljoniem, nekādas būtiskas atšķirības no pērnā gada nogales nav paredzamas, jo gada beigas tikai rezumē to, kas darīts visu gadu.
Kreditoru pārstāvji tagad cenšas panākt, lai 2012. gads atšķirtos no 2011. gada daudz vairāk nekā šis gads no iepriekšējā. Kvantitatīvi to izsaka prasība samazināt budžeta deficītu nevis par 100, bet par 150–180 miljoniem latu, taču īstenībā vēl vairāk. Valdības piedāvātais 100 miljonu samazinājums ietvēra arī tādus priekšlikumus kā kapitālieguldījumu samazināšana, ko kreditori pamatoti kvalificē par mēģinājumu pārlikt 2012. gada izdevumus uz 2013. gadu un tālāk, kad Latvija tomēr vēl nebūs atdevusi savus parādus. «Mēs skatāmies arī uz budžeta kvalitāti,» uzsver SVF misijas vadītājs Marks Grifits.