Patlaban nekustamā īpašuma nodokļa likmes ir vienādās visā Latvijā. Arī nodokļa kāpuma ierobežojums attiecas uz visiem zemes īpašniekiem vienādi. No nākamā gada ir plānots lauzt šo kārtību
Jaunā kārtība piešķirs pašvaldībām lielāku rīcības brīvību, ļaujot katrai pašai izlemt, vai ir nepieciešams ierobežot nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu saviem iedzīvotājiem vai nav. Savukārt, sākot ar 2013. gadu, katrai pašvaldībai būs tiesības pašai noteikt pat nekustamā īpašuma nodokļa likmi savā teritorijā.
Nodokļa kāpumu neierobežos
Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu jautājumos Juris Stinka skaidroja, ka 2012. gadā ir plānots vairs nesaglabāt šobrīd likumā noteikto 25% nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu zemei, taču vienlaikus pašvaldībām pašām dot tiesības izlemt, vai ir nepieciešams ierobežot nodokļa kāpumu un, ja tas ir nepieciešams, kādā apmērā. Tas nozīmē, ka viena pašvaldība varēs neierobežot nodokļa kāpumu, savukārt cita noteikt kaut vai 0% ierobežojumu, kas nozīmē, ka nodoklis nepaaugstināsies ne par santīmu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Nākamajā gadā ar nodokli plānots aplikt garāžas, kā arī palīgēkas, kas ir lielākas par 25 kvadrātmetriem. Valdība iecerējusi arī šajā gadījumā atļaut katrai pašvaldībai pašai izlemt, vai ir iekasējams nodoklis par palīgēku.
No 2013. gada vietējai varai būšot tiesības pat izlemt par nekustamā īpašuma nodokļa lielumu likumā noteiktā koridora ietvaros, kas šobrīd ir plānots no 0,2 līdz 3 procentiem no kadastrālās vērtības.
J. Stinka uzskata, ka šāda sistēma būšot daudz taisnīgāka, jo «pašvaldības situāciju uz vietas pārzina labāk». Viņš arī šaubījās, vai pašvaldības savas pilnvaras izmantos, lai piemērotu visiem nekustamā īpašuma objektiem augstāko likmi – 3% no kadastrālās vērtības.
Finanšu ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis noraidīja bažas, ka šie likuma grozījumi dos iespēju vietējai varai noteikt nodokļa likmi pēc deguniem. «Nodokļa likme, piemēram, zemei, iespējams, nākotnē vairs nebūs vienāda visā valsts teritorijā un tā varbūt atšķirsies pat vienas pašvaldības robežās, bet tas nenozīmē, ka vienam kaimiņam tiks piemērota viena likme, otram – cita,» skaidroja A. Jarockis.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Valsts zemes dienests (VZD) savulaik rosināja ieviest vienotu likmi par nekustamo īpašumu. Pēc VZD ģenerāldirektores Elitas BaklānesAnsbergas teiktā, optimālā likme būtu no 0,3 līdz 1% no īpašuma kadastrālās vērtības, nepiemērojot atšķirīgu likmi ēkām un zemei, kā tas ir pašreiz. Iespējams, dažas pašvaldības izmantos šo ieteikumu un aprēķinās nodokli īpašumam pēc vienotas likmes.
Papildu slogs lauku saimniecībām
Pēc FM aplēsēm, nākamgad valsts budžets šo pārmaiņu rezultātā papildināsies aptuveni par 500 000 latu, kas tiks iekasēti lielākoties uz šķūnīšu, garāžu un reliģisko organizāciju dzīvojamo māju rēķina. Nākamgad netiek mainītas nodokļa likmes ne zemei, ne mājoklim, vienīgi paplašināts ar nodokli apliekamo objektu loks. Lauku māju saimniekiem, kuru sētās lielākoties līdzās dzīvojamajai mājai parasti ir uzbūvēti arī vismaz pāris šķūnīšu, nodokļa slogs pieaugs. Savukārt pilsētniekiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās un iztiek bez automašīnas vai to novieto zem klajas debess, nekustamā īpašuma nodoklī maksājamā summa nepieaugs, ja vien nekāps paša īpašuma kadastrālā vērtība. Saskaņā ar VZD sniegto informāciju 2012. gadam prognozētā kopējā ēku kadastrālo vērtību summa valstī kopumā paliks tāda pati kā šogad – aptuveni 12 miljardi latu, savukārt zemes kadastrālo vērtību summa valstī samazināsies par 5% un būs aptuveni 6,7 miljardi latu. Taču, tā kā ir mainīti īpašumu kadastrālās vērtēšanas modeļi, atsevišķi īpašumi ir kļuvuši vērtīgāki (vismaz uz papīra), bet citiem kadastrālā vērtība ir samazinājusies.
Kadastrālās vērtības mainās
Aprēķinot nākamā gada kadastrālās vērtības, tiks ņemta vērā ēku un to daļu izmantošana, labiekārtojuma līmenis visā ēkā vai kādā no ēkas daļām, platību sadalījums iekštelpās un ārtelpās, piemērojot vērtību samazinošus koeficientus platībai, ko aizņem, piemēram, pagrabi, terases, garāžas. Vērtējot dzīvokļus, to vērtību ietekmēs novietojums ēkā – atbilstošā bāzes vērtība ar noteikta koeficienta palīdzību tiks samazināta dzīvokļiem pagrabstāvos un ēku pirmajos stāvos. Arī tādos gadījumos, ja mājoklī nebūs labierīcību vai elektrības, kadastrālā vērtība tiks samazināta.
***
Iespējamās izmaiņas 2012. gadā
Nesaglabāt esošo 25% nodokļa pieauguma ierobežojumu zemei, deleģējot tiesības pašvaldībām pašām lemt par nodokļa
pieauguma ierobežojumu zemei.
Aplikt ar nodokli palīgēkas, kas ir lielākas par 25 m², un garāžas.
Aplikt ar nodokli reliģisko organizāciju dzīvojamās mājas un tām piekritīgo zemi.
Aplikt ar nodokli tādu kapitālsabiedrību inženierbūves, kuru regulējamo sabiedrisko pakalpojumu daļa kopējā apgrozījumā ir 49% vai mazāk.
Pašvaldībām noteikt tiesības aplikt ar nodokli
laukumus, kas tiek izmantoti kā transportlīdzekļu maksas stāvlaukumi.
Pašvaldībai noteikt tiesības aplikt ar nodokli valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību īpašumā esošās inženierbūves, kas iznomātas citai personai saimnieciskās darbības veikšanai.
***
Iespējamās izmaiņas 2013. gadā
Pašvaldībām tiesības lemt par nodokļa pieauguma zemei ierobežošanu vai saglabāšanu iepriekšējo taksācijas gadu līmenī
Pašvaldībām tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmi 0,2 līdz 3% robežās
Atļaut pašvaldībām īpašos gadījumos pieņemt lēmumu atlikt nodokļa maksājumus līdz īpašuma tiesību pārejai
Aplikt ar nodokli 1,5% apmērā juridiskām personām piederošas, privātpersonām neizīrētas dzīvojamās mājas, kā arī dzīvokļus
Graustiem piemērot maksimālo nodokļa likmi, tas ir, 3% apmērā no zemes kadastrālās vērtības