Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pārdošana būs bankas beigas tās līdzšinējā veidolā, un maz ticams, ka nesīs labumu tās īpašniekiem – Latvijas iedzīvotājiem.
Kāda ietekmīga Kurzemes uzņēmēja vārdā Neatkarīgā vaicāja bankas valdes loceklei Baibai Brigmanei, kādēļ viņš vairs nedrīkstēs sava uzņēmuma naudu glabāt savas valsts bankā. Vai tas nav absurds? B. Brigmane atbild apstiprinoši: «Ir!»
Viens no nozīmīgākajiem Hipotēku bankas pastāvīgajiem klientiem ir Latvijas pašvaldības, tāpēc aiz slēgtām durvīm 1. novembrī Ministru kabinetā pieņemtais lēmums par bankas izpārdošanu beidzot oficiāli darīts zināms arī tām.
Nedrīkst kropļot tirgu
Latvijas Novadu dienā viens no pirmajiem apspriežamajiem jautājumiem bija Hipotēku bankas faktiskā iznīcināšana.
Problēmas būtību izklāstīja B. Brigmane: «Mēs nedrīkstam kropļot tirgu banku sektorā.» Tāda esot starptautisko finanšu uzraugu nostāja. Arī bankas meitasuzņēmumi kropļojot tirgu. Tas nozīmē, ka kredīti ar visiem klientiem un komplektā ar stabilu tirgus daļu tiek pārdoti.
Būtiski, ka banka šobrīd ir ļoti labā stāvoklī. Šogad tās peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļu nomaksas bija 8,6 miljoni latu. Noguldījumu kopējais apjoms šā gada pirmajos deviņos mēnešos pieaudzis par 3,5%, sasniedzot 371 miljonu latu. Pieaudzis klientu skaits. Banka arī attīstījusi jaunus – tautsaimniecībai nozīmīgus – produktus, kas vērsti uz pašmāju uzņēmumu un arī pašvaldību projektu attīstību. 25. oktobrī Konkurētspējas uzlabošanas programmā piešķirti 377 aizdevumi 161,5 miljonu latu apmērā, Eiropas Sociālā fonda Starta programmā biznesa uzsācējiem atbalstīti 554 projekti 6,7 miljonu latu apmērā, savukārt Mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes aizdevumu programmā aizdevumos izsniegtā summa ir 18,5 miljoni latu. Lauksaimnieku atbalstam banka aizdevusi vairāk nekā 39 miljonus latu.
Citiem piederēt drīkst
Taujāta, vai pārdošana nozīmē bankas beigas, B. Brigmane pārliecinošu atbildi nesniedz: «Uz šīs bankas bāzes valdība nolēmusi izveidot Attīstības banku. Cik liela un stipra tā būs... tas atkarīgs no tās vajadzības, kas ir valstij, un arī no pašvaldību vēlmes. Kāds būs pasūtījums Attīstības bankai.»
Pašvaldības valdības ieceri vērtē ar neslēptu skepsi.
Latvijas Pašvaldību savienības līderis Andris Jaunsleinis atgādina, ka, piemēram, banka DnB Nord daļēji pieder Norvēģijas valstij, arī Zviedrijai pieder bankas. Degvielas mazumtirgotājs Statoil ir Norvēģijas valsts uzņēmums: «Neviens par to nesatraucas. Savukārt, ja Latvijas valstij kaut kas pieder, tas ir ļoti slikti. Tikai Latvijas valstij nekas nedrīkst piederēt. Un tāpat, kā tas darīts jau 20 gadu, viss ir jāatdod par sviestmaizi!» Zīmīgi, ka valdības piesaistītais konsultants SEB Enskilda, izstrādājot Hipotēku bankas pārdošanas scenārijus, abos variantos paredz nozīmīgus zaudējumus. Optimistiskajā – tie būtu teju 28 miljoni latu, pesimistiskajā – vairāk nekā 110 miljoni, ziņo aģentūra LETA.
Paši vien apņēmās
A. Jaunsleinis uzsver, ka var veidot Attīstības banku – pašvaldībām tā ir nepieciešama, taču pietiek ar četru klašu izglītību, lai saprastu, ka bankas pelnošās daļas pārdošana jāveic brīdī, kad tas ir izdevīgi, tātad ne pašlaik. Finanšu ministrs Andris Vilks un pat jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ir izglītojušies ilgāk. Tomēr abi apgalvo, ka bankas pārdošana neesot atliekama – tāda esot Eiropas Komisijas prasība, un no tās neizdodas izvairīties.
Taču, kā noskaidroja Neatkarīgā, šī prasība nav uzkritusi mūsu politiķiem kā sniegs uz galvas. Eiropas Komisijas pārstāvniecībā informē, ka, vienojoties par starptautiskā aizdevuma saņemšanu, valdība jau 2009. gadā apņēmās pārveidot un pārdot Hipotēku banku. Pamatojums – valsts ieguldītie 200 miljoni bankā, konkurences kropļošana un pārlieki izdevumi iedzīvotājiem. EK Latvijas pārstāvniecības preses sekretāre Sanita Jemberga vēsta, ka pārdošana bija jāpabeidz jau līdz šā gada decembrim un tas nav izdarīts. Bet pārmest EK, ka tā Latvijas valstij kaut ko uzspiež, nav īsti korekti, jo toreizējā Dombrovska valdība pati apņēmās šādi rīkoties.