Uzņēmēji nebaidās padotos nodarbināt nelegāli

Nelegālo nodarbinātību cenšas slēpt zem cita veida un formas darba attiecībām, lai darba devēju nodokļu slogs būtu pēc iespējas zemāks, norāda Valsts darba inspekcijas vadītājs Renārs Lūsis.

Viens no šādiem darba līgumiem, kurus pēdējā laika arvien biežāk izmanto kā piedāvājumu darba ņēmējiem, ir uzņēmuma līgums. Darbinieki piekrīt, jo nav citas izejas, dažkārt pat neizprotot, ka tādā gadījumā visi nodokļi ir jānomaksā pašam.

Šogad Darba inspekcija atklājusi divkārt vairāk nelegāli nodarbināto jeb tā saukto ēnstrādnieku. Viens no iemesliem ir cilvēku vēlme saņemt vairāk naudas uz rokas, nedomājot, kā tas atsauksies vēlāk – uz pabalstiem vai pensiju, taču ne mazāk svarīgs iemesls ir neticība sociālās apdrošināšanas sistēmai – vai tiešām tad, kad vajadzēs saņemt bezdarbnieka vai slimības pabalstu, to izmaksās atbilstoši veiktajām sociālajām iemaksām. Vairāku cilvēku stāstītais Neatkarīgajai liecina, ka diemžēl tas tā nav.

Nebaidās nodarbināt nelegāli

Darba inspekcija šāgada pirmajos deviņos mēnešos atklājusi 2184 nodarbinātos bez rakstveida darba līguma. Tas ir divkārt vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, kad inspekcija atklāja 1075 nereģistrētus darbiniekus. Visvairāk ēnstrādnieku strādājuši būvniecības nozarē. VDI vadītājs Renārs Lūsis arī norāda, ka šogad vairāk nekā divas reizes pieaudzis administratīvo sodu apjoms – piemēroti sodi par vairāk nekā pusmiljonu latu, bet pērn šajā pašā laikā tie bija 251 520 latu. Administratīvo sodu summa pieaugusi, jo palielinās ēnstrādnieku un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaits.

Kopumā ēnstrādnieku skaita pieaugumu VDI izskaidro ne tikai ar to, ka nelegāli strādā vairāk iedzīvotāju. Šai tendencei ir vairāk iemeslu. R. Lūsis norāda: inspekcija uzlabojusi savas darba metodes, pirms uzņēmumu apsekošanas veicot padziļinātu analīzi, kā rezultātā nereģistrētie darbinieki jau tiek konstatēti katrā trešajā uzņēmumā. Vēl ir trīskārt palielinājies arī ziņojumu skaits no iedzīvotājiem par konkrētiem uzņēmumiem, kuros cilvēki tiek nodarbināti bez rakstveida darba līguma. Katrs trešais ziņojums arī apstiprinās. Darba inspekcija secinājusi, ka arvien gados jaunāki iedzīvotāji piekrīt strādāt bez rakstveida darba līguma. Pērn vidējais statistiskais ēnstrādnieks bija 38 gadus vecs vīrietis, kas strādā lielā pilsētā, šogad – 34 gadus vecs vīrietis (arī strādājošs lielā pilsētā). Bez rakstveida darba līguma lielākoties strādā vīrieši – 56 procenti.

Vairāk pieķer atkārtotā grēkā

Piecas reizes palielinājies to uzņēmumu skaits, kas arī pēc pieķeršanas nelegālās nodarbinātības praktizēšanā turpina to darīt. Ir uzņēmumi, kas cilvēkus nodarbina ilgāku laiku bez rakstveida darba līguma, un pat inspekcijas uzliktais administratīvais sods viņus nebiedē, lai atteiktos no cilvēku nodarbināšanas bez rakstveida darba līguma. Tas palicis par uzņēmumu ieradumu, Neatkarīgajai skaidro inspekcijā.

Jāņem vērā arī tas, ka nemaksāt nodokļus bieži vien ir abu pušu – darba devēja un darbinieka – savstarpējā vienošanās. Darba inspekcijas pieredze tomēr liecina, ka cilvēku motivācija nemaksāt nodokļus ir dažāda un katram individuāla. Darba inspekcija piekrīt, ka noteikti daudziem nevēlēšanās maksāt nodokļus, bet saņemt uz rokas vairāk jau šodien, ir saistīta ar neticību sociālās drošības sistēmai. «Tomēr te gan jāņem vērā fakts, ka darba devējs liek strādāt bez rakstveida līguma un cilvēki tam piekrīt, citādāk viņiem darba nebūtu vispār,» piebilst VDI speciālists Aivis Vincevs. Statistikas datu vai pētījumu, kādēļ cilvēki piekrīt strādāt bez rakstveida līguma, VDI gan nav, tomēr no inspektoru pieredzes secināms, ka tā ir arī vēlme vairāk nopelnīt, nenomaksājot nodokļus, kā arī iecietība pret ēnu ekonomiku – tā dara daudzi, tas nav nekas nosodāms.

Darba inspekcija atgādina, ka, neslēdzot rakstveida darba līgumu, darbinieks zaudē sociālās garantijas, piemēram, tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu, bezdarbnieka pabalstu, apmaksātu darba nespējas lapu, kā arī riskē nesaņemt darba algu.

Slēpj aiz citiem līgumiem

Nelegālo nodarbinātību cenšas slēpt zem cita veida, formas līgumiem un attiecībām. Viens no veidiem ir tā sauktais uzņēmumu līgums, kad ar darbinieku netiek slēgts ikdienišķs darba līgums, bet sadarbības līgums, kas paredz, ka par darbinieka ienākumiem tiek maksāta daļa vai netiek maksāti vispār nodokļi, kas nozīmē, ka darbiniekam nepienākas sociālās garantijas. Noslēdzot šādu līgumu, darbinieks it kā apņemas pats nomaksāt visus nodokļus.

Uzņēmuma līgumus arvien biežāk praktizē arī būvniecībā, kas ir nelegālās nodarbinātības flagmanis. Celtniecībā izplatīta prakse ir uz laiku pieņemt darbā attiecīgus speciālistus, taču nevis noslēdzot līgumu uz šo darba periodu, bet piespiežot noslēgt uzņēmuma līgumu, bet šis līgums lielākoties gadījumu nozīmē, ka darbinieks pats apņemas deklarēt savus ienākumus un nomaksāt nodokļus. «Saprotams, tās ir mazākas izmaksas darba devējam, viņam nav jāmaksā nodokļi, kā arī parasti algas apmērā, par ko vienojas abas puses, nav ietverta nodokļu summa. Visbiežāk nodokļi netiek samaksāti, bet, ja būtu pārbaude, tad tiktu uzrādīts uzņēmuma līgums,» Neatkarīgajai stāstīja celtniecībā nodarbinātie Ritvars (37 gadi) un Aleksejs (40 gadu). No viņu pašu puses nekad nav nācis ierosinājums – maksājiet labāk vairāk un nelegāli. Atsevišķos gadījumos ir noslēgti līgumi, taču tos var nosaukt par ārkārtas gadījumiem – atkarībā no uzņēmuma. Otrkārt, arī, ja noslēdz līgumus, tiek paredzēta minimāla darba samaksa, pārējais tāpat tiek maksāt uz rokas. Šī situācija praktiski nav mainījusies kopš 2000. gada, kad vīrieši sāka strādāt celtniecībā. Turklāt strādājuši gan privātos, gan valsts un pašvaldību pasūtījumos.

Maksā, bet zaudē

Nodokļus no visas algas ik mēnesi maksā Rita (59) un tā darījusi visu mūžu. Tomēr nu nopietni saslimusi un bijusi šokā par to, kādu slimības pabalstu saņems. Viņas atalgojums veidojas no pamatalgas un darba nakts stundās, bet šīs piemaksas, protams, slimības naudas aprēķināšanā netiek ieskaitītas. Otrkārt, slimības lapu, sākot no 11. slimības dienas, apmaksā valsts (par pirmajām desmit dienām – darba devējs) un slimības pabalstam tiek piemērots ienākuma nodoklis, kā arī to izmaksā, ņemot vērā pabalstu ierobežojumus. Rita slimības pabalstā saņem mazāk nekā pusi no algas. «Kāda jēga man maksāt no visas algas nodokli?» jautā sieviete, norādot, ka slimības laikā izdevumi nesamazinās, gluži otrādi – jāmaksā par slimnīcu, zālēm, kā arī nepazūd ikdienas tēriņi, piemēram, par dzīvokli.

***

Viedoklis

Renārs Lūsis, Valsts darba inspekcijas vadītājs:

– Pašlaik novērojama diezgan riskanta situācija, ka sabiedrība kļūst iecietīgāka pret nereģistrēto nodarbinātību un to nenosoda. Gribētu pieņemt, ka, akceptējot nereģistrēto nodarbinātību kā normu, ko praktizē draugi, radi vai paziņas, šī sabiedrības daļa īsti neapzinās, kādi ir riski un sekas, ko nereģistrētā nodarbinātība nodara valstij, nereģistrēto darbinieku ģimenēm un pašiem darbiniekiem. No otras puses, ir arī pozitīva tendence, ka cita sabiedrības daļa arvien biežāk informē Darba inspekciju par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma. Šā gada laikā ziņojumu skaits pieaudzis trīs reizes.