Zviedru mātes bankas jau sen norakstījušas Latvijas privātpersonu un uzņēmumu parādus un necer uz to atdošanu, šodien intervijā "Latvijas Avīzei" stāsta ekonomists Armands Strazds.
"Mūsu valdībai [..] ir jāvēršas pie zviedru valdības, lai zviedru komercbankas beidzot noraksta parādus. No drošiem avotiem zināms, ka mātes bankas Zviedrijā jau sen parādus norakstījušas un necer uz to atdošanu. Toties meitas bankas Latvijā iekasē un piedzen parādus, priecājoties par katru necerēti atpakaļ kasē iekritušo latu vai eiro," intervijā stāsta ekonomists.
"Esmu runājis ar Frankfurtes SEB bijušo direktoru. Viņš atcerējās – kad atvēra jauno Baltijas tirgu, viņi sarosījās, ka jāiet turp, jo iedzīvotāji ir "parādu brīvi", nav ņēmuši kredītus. Līdz ar to jāpadara pieejama nauda, pretī neprasot īpašu nodrošinājumu risku izskaidrošanas ziņā, bet vienīgi ķīlu. Visi uzskatīja – šīs ekonomikas attīstīsies, algas kāps bezgalīgi augšup, bankām būs iespēja nopelnīt. Kad finanšu burbulis pārplīsa, zviedri saprata, ka aizdoto naudu neatdabūs. Tomēr parādniekiem nedara zināmu, ka šie līdzekļi sen norakstīti. Un šie cilvēki, zaudējuši ķīlu, atdevuši māju, turpina maksāt un norēķināties, kas var ilgt gadu desmitiem," piebilst Armands Strazds.