Salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu šogad šajā pašā laika periodā pieaudzis parakstīto bruto prēmiju apmērs īpašumu apdrošināšanā. Pērn bruto prēmijas parakstītas par 14,68 miljoniem latu, bet šogad – 18,41 miljoniem latu.
Pieaugumu novērojusi arī BTA – ja pērn gada pirmajos sešos mēnešos apdrošināšanas sabiedrība BTA īpašumu apdrošināšanā parakstīja bruto prēmijas par 3,48 milj. LVL, tad šogad apjoms pieauga līdz 6,54 milj. LVL, kas ir par 87% vairāk.
Šāds pieaugums liecina par pozitīvu tendenci, proti, cilvēki atkal daudz lielāku uzmanību pievērš īpašumu apdrošināšanai, apzinoties, ka tas ir vienīgais veids, kā sevi pasargāt no neparedzētiem izdevumiem, ja ar īpašumu notiek negadījums. Ne vien parakstīto bruto prēmiju apjoms, bet arī pārdoto polišu skaits ir pieaudzis – ja pērn pirmajos sešos mēnešos BTA pārdeva 31 198 īpašuma apdrošināšanas polišu, tad šogad tādā pašā laika periodā – 33 200 polišu.
Protams, kopumā pieaugums nav liels, bet tas ir. Pie situācijas, ko piedzīvojām pagājušajā gadā, kad strauji samazinājās gan bruto prēmiju apjoms, gan pārdoto polišu skaits īpašuma apdrošināšanā, šie rezultāti uzskatāmi par labiem. Turklāt, vērtējot situāciju pašlaik, var teikt, ka pieauguma tendence šajā apdrošināšanas veidā ir saglabājusies arī gada otrajā pusē. Parasti, iestājoties rudenim, lielāku uzmanību vēršam uz īpašuma apdrošināšanu, jo tieši šajā periodā ar īpašumu notiek vairāk negadījumu, turklāt rudenī un ziemā pieaug negadījumu skaits, kam par iemeslu ir ugunsnelaimes, ko izraisa nepareiza rīcība ar apkures sistēmām, nereti arī nepareizi izbūvēti vai netīrīti dūmvadi, norāda BTA Insurance Company SE Īpašuma risku parakstītājs Ivars Kairišs.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati liecina, ka šogad 28 ēku aizdegšanās iespējamais iemesls ir bijis zibens spēriens. Astoņas no ēkām nodega pilnībā. Tāpat VUGD apkopotā statistika liecina, ka katru gadu dažādu apkures ierīču neatbilstošas ekspluatācijas dēļ notiek ap 900 ugunsgrēkiem. Šogad vien notika 156 ugunsnelaimes, kur par iemeslu bija iespējamās problēmas ar elektroinstalāciju vai elektroierīcēm, proti, nepareizi izmantotas vai sliktā darba kārtībā.
Sabiedrībā joprojām valda mīts, ka īpašuma apdrošināšana ir dārgs prieks un lieki izdevumi. Cilvēki ir nepamatoti pārliecināti, ka ar viņu īpašumu nekas nevar notikt. Taču ik dienu notiek nelaimes gadījumi, kad bojā iet īpašumi un, ja apdrošināšana cilvēkiem nav bijusi, viss īpašums jāatjauno par saviem līdzekļiem. Pēdējais šāda veida gadījums bija Mālpilī, kad sabruka vesela ēka. Tāpēc, apdrošinot savu īpašumu, cilvēks pasargā sevi no šiem izdevumiem, turklāt apdrošināšanas polises gada maksa nav liela, īpaši, ja to iegādājas akcijas laikā. Piemēram, zaudējumi, nodegot privātmājai, var sasniegt pat 110 tūkstošus latu, savukārt apdrošināšanas polise izmaksātu vien aptuveni 70 latus gadā. Nereti esam sastapušies ar gadījumiem, kad privātmāja vai tās daļa cieš no vētras postījumiem, kas var radīt līdz pat 25 000 latu lielus zaudējumus, no kuriem var pasargāt apdrošināšanas polise vien par aptuveni 65 latiem gadā, skaidro Kairišs.
Novērota tendence, ka gados vecāki cilvēki ir neuzmanīgāki un mazāk iedziļinās piedāvājumos un noteikumos, savukārt gados jaunie, rūpīgāk izvērtē, ko par konkrētu summu saņems, ja notiks negadījumus un nereti izvēlas polises ar plašāku risku segumu.