Trīs gadus par nodokļu nemaksāšanu apsūdzētais Arturs Krastiņš pavadīja aiz restēm, gaidot apelācijas tiesu. Otrā tiesu instance nolēma mainīt drošības līdzekli un viņu atbrīvoja, kā arī uzdeva Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pārrēķināt nodokļu parādu, jo pirmais spriedums bija pieņemts, balstoties uz nepilnīgiem datiem.
Pēc atbrīvošanas Arturs devās uz VID, lai noskaidrotu, kāda ir situācija ar viņam piederošo uzņēmumu, kura kontus VID finanšu policija līdz ar lietas uzsākšanu bija iesaldējusi. Par brīnumu Arturam – iesniegumus par to, ka uzņēmuma darbība ir apturēta, VID nebija ņēmis vērā un trīs gadus, kurus vīrietis pavadīja aiz restēm, turpinājis aprēķināt kavējuma naudas.
2007. gadā Arturs VID uzrakstīja iesniegumu, kurā norādīja, ka VID finanšu policija ir apturējusi visu veidu norēķinu operācijas un naudas izmaksas no uzņēmuma kontiem, līdz ar to paralizējot tā darbību. Iesniegumā norādīts, ka uzņēmums vairs nefunkcionē un visi tā darbinieki pēc pašu vēlēšanās ir iesnieguši atlūgumus. Daļu nodokļa parāda Arturs sedza, maksājot skaidrā naudā, un pirms apcietināšanas parāds bija 401 lats. Trīs gadu laikā, par spīti iesniegumiem par uzņēmuma darbības apturēšanu, summa pieaugusi par vairākiem simtiem latu, turklāt pievienotās vērtības nodokļa un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas ir vairāk nekā 7500 latu, noilguma dēļ atgūt vairs nav iespējams.
«VID manus iesniegumus vispār nav ņēmis vērā, programmā ierakstīts, ka uzņēmumam ir parāds, un tik automātiski skaita klāt kapeikas, kamēr cilvēks sēž cietumā. PVN nevaru vairs dabūt atpakaļ, bet ne jau savas vainas dēļ. Biju VID, un tur man paziņoja, ka vispirms ir jāsamaksā parāds un tikai tad viņi skatīsies, kāpēc soda nauda tika aprēķināta arī laikā, kad uzņēmums nestrādāja,» saka Arturs.
VID sabiedrisko attiecību nodaļa, komentējot šo situāciju, norāda, ka iesaldētam uzņēmumam netiek aprēķinātas nedz soda, nedz kavējuma naudas. «Tiesa ir tā, kas lemj, vai tiesājamajai personai šī nodokļu aprēķinā norādītā summa ir vai nav jāatmaksā valstij kā nodarītais kaitējums; ir vai nav jākompensē no arestētajos kontos esošajiem naudas līdzekļiem. Šis lēmums ir tiesas kompetencē,» skaidro VID. Taču reālajā dzīvē, kā liecina Artura gadījums, šī sistēma ne vienmēr darbojas.
VID arī norāda, ka, esot apcietinājumā, netiek ierobežotas nodokļu maksātāja tiesības, piemēram, vērsties VID ar PVN pārmaksas atmaksas pieprasījumu vai veikt cita veida oficiālu saraksti ar VID vai jebkuru citu iestādi vai institūciju. «Ja persona to nevēlas darīt pati, ir iespējas pilnvarot gan personas advokātu, gan iecelt citu pilnvaroto pārstāvi veikt šos pienākumus,» uzsver VID.
Arturs par šādu attieksmi ir sašutis un uzskata, ka «viņiem viss ir pie kājas». Tuvākajā laikā viņš plāno iesniegt prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā par dažādiem pārkāpumiem, kas saistīti ar apcietinājumā pavadītajiem trīs gadiem. Faktu, ka valsts pārkāpusi procesuālos termiņus un citas tiesības, jau atzinis tiesībsargs.