Valdība un bankas kopīgi izstrādās vienošanos kredītņēmēju atbalstam, šodien pēc tikšanās ar baku pārstāvjiem informēja premjers Valdis Dombrovskis (JL).
Pēc viņa teiktā, vienošanās varētu būt sava veida labās prakses kodekss un vadlīnijas, kā risināt attiecības starp bankām un kredītņēmējiem.
Tāpat puses vienojušās, ka kopīgi tiks sākts darbs pie jauna hipotekārā kreditēšanas likuma sagatavošanas.
Šim likumam būtu jāreglamentē virkni jautājum, piemēram, kāda apmērā kredītu var piešķirt, ņemot vērā ķīlas vērtību, par kreditēšanas līgumu nosacījumiem, par kredītņēmēju obligātu informēšanu par sekām, kādas var iestāties nemaksāšanas gadījumā.
Tikšanās laikā panākta vienprātība, ka puses turpinās sadarbību, lai vēl šajā gadā izstrādātu un parakstītu valdības un komercbanku vienošanos par situācijas regulējumu krīzes periodā, kurā būtu nostiprināti vienoti kredītu restrukturizācijas principi un nosacījumi, pušu tiesības un pienākumi.
Dombrovskis sarunas gaitā uzsvēris, ka par šodienas situāciju kopumā ir atbildīgas trīs puses - bankas, kas strauji kāpināja kreditēšanas tempus un pietiekami nenovērtēja visus riskus, kredītņēmēji, kuri atsevišķos gadījumos pārvērtēja savas iespējas veikt kredītu atmaksu un ar to saistītos riskus, kā arī valsts, kas savlaicīgi neieviesa pasākumus kreditēšanas tempu palēnināšanai un kredītņēmēju aizsardzībai.
"Tagad visām pusēm ir jārod kompromisa risinājums, kas aptver divus jautājumu blokus - šodienas kredītņēmēju situāciju un risinājumus krīzes periodam, kā arī nākotnes hipotekārās kreditēšanas modeli. Risinot šos abus jautājumus, neapšaubāmi ir jāievēro tiesiskuma principi, bet ir arī jānodrošina šī aktuālā sociālā jautājuma risinājums," uzsvēra Dombrovskis.
Sarunas gaitā premjers arī paudis bažas, ka, pieaugot bezdarbam un beidzoties bezdarbnieka pabalsta izmaksām, var prognozēt kavēto kredītu būtisku pieaugumu.
Turklāt patlaban katrai bankai ir sava politika darbam ar kavētiem kredītiem un parādu piedziņu, ir pat atšķirīgi risinājumi līdzīgās situācijās vienā bankā, kas atkarīgi no katra konkrētā kredītspeciālista kvalifikācijas un izpratnes par attiecīgās bankas politiku. Tas rada neziņu kredītņēmējiem, kas viņus sagaida, vēršoties pie bankas ar savām problēmām, kā arī pastiprina sociālo spriedzi. Lai novērstu šādu negatīvu faktoru paplašināšanos, Dombrovskis banku vadītājiem izteica piedāvājumu unificēt galvenos principus un nosacījumus, pēc kādiem tiek veikta kavēto kredītu restrukturizācija.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons uzsvēra, ka šajās aizsardzības vadlīnijās tiks iekļauti tie principi, ar kuriem bankas jau nodarbojoties pašlaik, piemēram, kredītu restrukturizācija un atmaksu pārskatīšana.
LETA jau ziņoja, ka, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, Dombrovskis iepriekš uzdeva Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa hipotekārajiem kredītiem.
Premjers vēlas, lai grozījumi normatīvos paredzētu, ka kredītņēmēja-fiziskas personas atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi būtu aprobežota ar ķīlas vērtību, bet pēc ķīlas realizācijas nebūtu iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nebūtu iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas.
Papildus valdības vadītājs lūdzis izvērtēt iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, tostarp premjers vēlētos, lai bankām tiktu noteikts pienākums piedāvāt šādu mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamām platībām.
Gatavojot šādus grozījumus, Dombrovskis lūdzis apkopot informāciju par kredītņēmēju juridiskajām saistībām pret kredīta devējiem un kredītņēmēju aizsardzības mehānismu Zviedrijā.
Savukārt Tverijons šādus Dombrovska ierosinājumus nodēvēja par populistiskiem un pieļāva, ka tie var ietekmēt turpmāko banku kreditēšanas politiku.
Pēc Tverijona teiktā, nav pieņemama situācija, ka pie pirmajām ekonomiskajām grūtībām valdība gatavojas pieņemt lēmumus, kas stājas spēkā ar atpakaļ ejošu datumu jau saistībā ar noslēgtiem līgumiem. Šādā situācijā nevarētu būt pārliecības, ka arī nākotnē atkal netiks pieņemti līdzīgi lēmumi ar atpakaļejošu datumu.