Jaunajai krīzei gatavi 41% iedzīvotāju

Vērtējot iedzīvotāju finansiālo veselību, var teikt, ka tikai apmēram 41% mājsaimniecību ir labi sagatavojušies potenciālajam otrajam krīzes vilnim, norādījis Swedbank investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons.

Ekonomists atzinis, ka pasaules ekonomikas debesīs ir sarosījušies mākoņi un tā izskatās, ka lietus varētu būt. Uzņēmējiem iespējamai atkārtotajai recesijai ir izdevies sagatavoties labāk, jo viņi ir vairāk strādājuši pie tā, lai uzlabotu sava darba efektivitāti. Savukārt mājsaimniecībām to «lietussargu» līdzi ir salīdzinoši maz, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes uzsvēris Jansons.

Iedzīvotāju labklājības indeksā tika vērtēti cilvēku gada ienākumi un kopējais saistību apjoms.

«Ļoti labi, ja cilvēkiem ir brīvi līdzekļi. Pašlaik tos nekādā gadījumā nevajadzētu tērēt, pērkot nevajadzīgas lietas. Tāpat nevajag spekulēt valūtu tirgos. Vislabāk šos līdzekļus būtu turēt latos vai eiro. Izvēloties pārējas valūtas, var zaudēt uz valūtu kursu svārstībām,» teicis ekonomists.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais