Vairāk nekā pusi no savas produkcijas eksportē 36% Latvijas ražotāju, tādējādi eksporta apjomu ziņā vairākkārt apsteidzot neražojošos uzņēmumus. Turklāt ražotāji daudz mērķtiecīgāk fokusējas uz pārdošanas apjomu palielināšanu ārvalstu tirgos.
To kā uzņēmējdarbības prioritāti ražotāji novērtējuši vidēji par 33% augstāk nekā citu nozaru uzņēmēji, liecina Nordea bankas un Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) veiktais Latvijas biznesa vitalitātes mērījums jeb Nordea vitametrs.
Tikpat svarīgi kā nostiprināt pozīcijas eksporta tirgos, ražotājiem ir paaugstināt rentabilitāti un peļņu. Ražotāji, mazāk nekā pārējie uzņēmumi, norūpējušies par uzņēmuma «izdzīvošanu». Taču izmaksu samazināšana ir nozīmīga kā ražotājiem, tā visiem pārējiem. Starp nozīmīgākajām prioritātēm uzņēmēji, jo īpaši ražotāji, min arī nepieciešamību uzlabot produktu vai servisa kvalitāti un ieviest izmaiņas tehnoloģijā.
«Uzņēmuma vitalitātes pazīme nenoliedzami ir gatavība pielāgoties un mainīties. Mūsdienās, kad viss ir nokopējams, nepārtraukti ir jāmeklē savas atšķirības zīmes un jāatrodas vienu soli priekšā ar savām idejām, inovācijām, ar servisu. Augstas konkurences apstākļos Latvijas uzņēmējiem tādēļ ir jābūt īpaši vitāliem – lai celtu savu produktivitāti, konkurētspēju, atpazīstamību, iekarotu jaunus tirgus, paplašinātu savu sadarbības partneru loku, piesaistītu kapitālu un potenciālo investoru atbalstu, lai vairotu savu pievilcību un sniegtu pienesumu uzņēmējdarbības videi kopumā. Nākotnē mums noteikti būs jāspēj strādāt vēl efektīvāk,» saka Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks, uzsverot, ka vitametru Nordea kopā ar SSE Rīga ir radījusi ne vien, lai veiktu regulāras Latvijas uzņēmumu «veselības pārbaudes», bet, pats galvenais, sniegtu receptes – ieteikumus biznesa vitalitātes celšanai.
Arī pētījuma autors, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā Biznesa nodaļas vadītājs un pasniedzējs Dr. Arnis Sauka uzsver: «Vēlme mazināt izmaksas un stiprināt produktus, ir laba zīme. Latvijas uzņēmumi līdz šim nepietiekami skaidri formulēju savu stratēģiju attiecībā uz cenu līderību un augstas pievienotās vērtības radīšanu. Uzņēmumi izvēlas kaut ko pa vidu, kombinējot salīdzinoši augstas izmaksas un zemas pievienotās vērtības produktu ražošanu, tādējādi tikpat kā izslēdzot nopietnas iespējas konkurēt globāli».
Nordea vitametrs liecina, ka kopumā Latvijas ražotāji savu konkurētspēju vērtē augstāk nekā pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji. Ražotāju konkurētspēja balstīta galvenokārt sekmīgākā biznesa stratēģiju izvēlē. Ražotājiem ir vairāk pastāvīgo klientu, diversificēts produktu klāsts, arī savu inovāciju līmeni ražotāji novērtējuši par 23% augstāk, nekā pārējie uzņēmumi. Ražotāji apliecinājuši lielāku gatavību uzņemties risku un pielikt pūles, lai apsteigtu savus konkurentus.
Arī komunikācijas tīklu izmantošanā – konkurētspējas jomā, kurā Latvijas uzņēmēji kopumā uzrādījuši vissliktākos rādītājus – ražotāji ir sekmīgāki nekā pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji. Informāciju savu produktu pilnveidošanai ražotāji galvenokārt iegūst no klientiem, piegādātājiem, arī konkurentiem. Pozitīvāk ražotāji novērtējuši arī uzņēmēju asociāciju, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras, banku lomu sev nozīmīgas informācijas saņemšanai.
«Uzņēmumiem pieejamie kontakti vai, citiem vārdiem sakot, komunikācijas tīkli ir viens no efektīvākajiem un lētākajiem veidiem, kā piesaistīt konkurētspējai nepieciešamos ārējos resursus, tāpēc prieks, ka ražotāji mazāk sirgst ar Latvijas uzņēmējiem tik raksturīgo «viensētas» principu,» komentē A.Sauka, piebilstot, ka nepelnīti zemu uzņēmēji, tai skaitā ražotāji, novērtē potenciālu, ko sniedz sadarbība ar biznesa laboratorijām, universitātēm un zinātniskiem institūtiem.»