Vietējie izvēlas sērijveida dzīvokļus, ārzemnieki – jaunos projektus

Nekustamo īpašumu tirgū pēdējo mēnešu laikā arvien vairāk iezīmējas sekojoša tendence – vietējos iedzīvotājus interesē dzīvokļi sērijveida mājās, ārzemniekus – jaunajos projektos. Turklāt turpina attīstīties īres tirgus, cilvēkiem arvien biežāk izvēloties mājokli īrēt, nevis iegādāties savā īpašumā.

Vietējie Latvijas iedzīvotāji izrāda lielāku interesi par dzīvokļiem sērijveida mājās centra tuvumā vai mikrorajonos, savukārt ārzemniekus, arī tos, kuriem interesē termiņuzturēšanās atļauju iegūšana, saista dzīvokļi kvalitatīvos namos – jaunajos projektos vai renovētās pirmskara laika mājās ar visām ērtībām un labu novietojumu – Rīgas centrā, kā arī Jūrmalā – atkarībā no tā, cik daudz viņi ir ieplānojuši maksāt par īpašumu, informē nekustamo īpašumu kompānija Balsts.

Parasti ārvalstnieki, kuri vēlas iegūt uzturēšanās atļaujas, meklē īpašumus 150 000 – 200 000 EUR vērtībā. Tas izskaidrojams ar cilvēku maksātspēju. Cenu atšķirība sērijveida mājokļiem un jaunajiem projektiem ir liela – ja sērijveida dzīvokļu vidējā cena nemainīgi stāv uz vietas un ir 600 Eur/m2, tad jauno projektu vidējā cena svārstās no 1 000 līdz 1 600 Eur/m2, atkarībā no apdares līmeņa un lokācijas vietas, komentē kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš.

Jau kopš 2010.gada vidus manāms ārvalstu iedzīvotāju intereses pārsvars pār vietējo iedzīvotāju interesi nekustamā īpašuma iegādē. Kopumā šajā laikā bijuši 328 pieteikumi no investoru puses īpašumu iegādei termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai. Lielākie darījumi, kas notikuši šajā saistībā naudas izteiksmē bijuši 594 000 latu, 437 000 latu, 422 000 latu apmērā. Latvijas iedzīvotāji savukārt ir ļoti uzmanīgi mājokļa izvēlē, izvērtē visus plusus un mīnusus, meklē izdevīgākos kredītnosacījumus. Bieži vien bankas atsakās kreditēt, pārāk zemo ienākumu dēļ. Ārvalstu iedzīvotāji nav tik izvēlīgi īpašuma iegādē, viņiem parasti galvenais ir, lai īpašuma cena atbilstu viņu iespējām un mājoklis būtu kvalitatīvs un maksimāli nodrošināts dzīvošanai.

Šībrīža ekonomiskais stāvoklis valstī veicina īres tirgus strauju aktivizēšanos. Ja līdz šim vienmēr bijis tā, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas dzīvokli savā īpašumā, tad tagad, piespiedu kārtā, sabiedrības domas sāk mainīties. Sakarā ar problēmām kredītu iegūšanā, pieprasījums pēc īres objektiem turpina augt. Nemainīgi zems ir labu un kvalitatīvu īres dzīvokļu piedāvājums, tādēļ īres cenas pakāpeniski pieaug, pēdējā mēneša laikā pieaugums bijis 1,5% apmērā. Arī tuvākā pusgada laikā prognozējam īres cenu celšanos, neskatoties uz apkures sezonas sākumu, situāciju tirgū skaidro Zariņš.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais