Ņemot vērā, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmes galvenais dzinulis līdz pat 2015. gadam ir ārējais pieprasījums, eirozonas krīze var manāmi piebremzēt Latvijas atkopšanos no lejupslīdes.
Proti, izaugsmes perspektīvas tiek «liktas uz eksporta kārts». No tā izriet arī bažas, ka jebkāds spiediens uz ārējo pieprasījumu var apdraudēt Latvijas ekonomikas atkopšanos, raksta Dienas Bizness.
Vienlaikus uz tā dēvēto veco Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fona jaunās dalībvalstis, tostarp Latvija, Lietuva un Igaunija vēl arvien izskatās gluži labi. Proti, lai arī atbilstoši Eurostat datiem, vairumā jauno dalībvalstu pērn budžeta deficīts pārsniedzis Māstrihtas kritērijos noteiktos 3 % no IKP, toties valsts parāda līmenis turpat vai visās jaunajās dalībvalstīs (izņemot Ungāriju) ir ievērojami zemāks nekā parādu nastas nomāktajās vecajās dalībvalstīs.
«Ja Eiropā viss jūk un brūk un uz pāris mēnešiem iestājas finanšu plūsmu un tirdzniecības apsīkums, tas, protams, ietekmēs arī Latviju, taču atšķirībā no 2008. gada tagad mēs esam daudz mazāk atkarīgi no ārējā finansējuma. Arī ekonomikas pieaugumu vairs neuztur 40 % – 60 % liels kreditēšanas pieaugums. Galvenā negatīvā ietekme satricinājumiem būtu uz eksporta rādītājiem un patērētāju konfidenci,» skaidro Latvijas Bankas prezidenta padomnieks Uldis Rutkaste.
BNN jau ziņoja, ka Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ikgadējā sammita laikā svētdien, 25. septembrī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Vašingtonā saskaņots sākotnējs projekts apjomīgajam plānam, kas paredz parādu krīzes skartās eirozonas glābšanu. Sammita laikā izdevies, pirmkārt, saskaņot glābšanas plāna apstiprināšanas laiku, un, otrkārt, apzināt tā apmērus, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem Vašingtonā notiekošajā sanāksmē.
Pasākumus eirozonas izvešanai no krīzes varētu skatīt Briselē, Eiropas Savienības padomes sēdē šī gada oktobra beigās, bet pēc tam novembrī Kannās notiekošā «lielā divdesmitnieka» sammita laikā.