Satiksmes ministrija informē, ka norādījusi Uzņēmumu reģistram un tiesībsargājošām iestādēm par iespējamiem pārkāpumiem airBaltic valdes locekļa Bertolta Flika darbībā, kuru rezultātā valstij var tikt nodarīts būtisks kaitējums.
«airBaltic valdes rīcība ir nelikumīga,» tūlīt publiski piebalsoja tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Ministru pacietība beidzās pēc atklājuma, ka B. Fliks pārdevis noslēpumainam pircējam airBaltic akcijas, kuras kopā ar B. Flika jau kontrolētajām akcijām padarītu valsti par mazākumakcionāru. Valsts amatpersonas pauž, ka B. Flika rīcībā nemaz nav bijis tādu akciju, kuras varētu kādam pārdot. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šo notikumu formulēja tā, ka airBaltic «mazākuma akcionārs Baltijas Aviācijas sistēmas mēģinājis reģistrēt fiktīvas sev it kā piederošas lidsabiedrības akcijas, lai tādējādi iegūtu kontrolpaketi aviokompānijā».
Atbildot uz publiskajiem pārmetumiem, airBaltic vakar izplatīja B. Flika paziņojumu. Tur paskaidrots, ka airBaltic valde veikusi superizdevīgu darījumu – pārdevusi airBaltic akcijas 59 110 latu nominālvērtībā par 9,66 miljoniem eiro jeb vairāk nekā simts reižu virs akciju nominālvērtības. Turpat vēl divi akciju pārdevēju sasniegumi: pirkums, no vienas puses, jau esot apmaksāts, bet, no otras puses, akciju pircējs atteicies no balsstiesībām uzņēmuma akcionāru sapulcē. Tādējādi nevarot izveidoties apmēram 53% akciju pakete, kuras īpašnieki akcionāru sapulcē vienkārši pārbalsotu Latvijas valsts pārstāvjus un pieņemtu jebkādus privātajiem akcionāriem izdevīgus lēmumus.
Darījums B. Flika izklāstā izskatās tik izdevīgs, ka tas jau rada aizdomas. To pastiprina fakts, ka akciju pircējs tiek paturēts noslēpumā. Tālāk seko brīdinājums, ka šā pircēja labestība turpināsies tikai līdz 15. septembrim. Tik ilgu laiku Latvijas likumi atvēl pašreizējiem uzņēmuma īpašniekiem, lai viņi, ja vēlas, izmantotu pirmpirkuma tiesības uz sava uzņēmuma akcijām. Ja viņi tās izmantos, tad tagadējais dāsnais pircējs neko nezaudēs, bet valstij nāksies atpirkt par simtkārtīgu cenu akcijas pašai no sava uzņēmuma. Kaut ko tādu valdība nevar atļauties vismaz pirmsvēlēšanu nedēļā.
B. Fliks skaidro, ka pārdodamās akcijas atradušās, likvidējot daudzus gadus pastāvējušo atšķirību starp uzņēmuma parakstīto un apmaksāto pamatkapitālu: 534 725–475 615=59 110. Visi šie skaitļi pēc sava lieluma, t. i., pēc mazuma, ir smieklīgi attiecībā pret uzņēmuma gada apgrozījumu vairāku simtu miljonu latu apmērā un tāpat pret zaudējumiem, kuri sakrāti līdz miljoniem piecdesmit. Uzņēmums jau sen dzīvo ar negatīvu pašu kapitālu, no kura nelielas akciju paketes pārdošana pat ar simtkārtīgu uzcenojumu nosedz nelielu daļu. Ja naudas piesaistīšana patiešām notikusi, tad tā sedz uzņēmuma zaudējumus dažus mēnešu garumā.
Satiksmes ministrija atsaucas uz 2010. gada 30. aprīļa akcionāru sapulci, kurā nolemts uzņēmuma pamatkapitālu samazināt līdz 475 575 latiem. Valdei bija jāpilda akcionāru lēmums un liekās akcijas jādzēš, nevis jāpārdod. B. Fliks toties stāsta tā, ka Satiksmes ministrija prasījusi tikai likvidēt starpību starp reģistrēto un apmaksāto pamatkapitālu, bet tad jau vienalga, kā to izdara – reģistrēto pamatkapitālu samazina vai apmaksāto palielina. Protams, ka uzņēmumu raksturo pamatkapitāla palielināšana, nevis samazināšana, bet airBaltic tomēr raksturo tā sakrāto parādu slogs un negatīvais pašu kapitāls, attiecībā pret kuru pamatkapitāla pārsaukšana nekādu efektu vairs nevar radīt.
Rīgas Centra rajona tiesa apstiprina, ka piektdien saņēmusi Satiksmes ministrijas pieteikumu nodrošināt prasību aizliegt B. Flikam darboties ar airBaltic akcijām, kuru varbūt nemaz nav. Juridiski tas skaitās prasības nodrošinājums pirms prasības celšanas, lai prasītājs vēl varētu pētīt, ko viņš gribēs prasīt. Tiesai tagad nedēļas laikā jāizlemj par to, vai izskatīt šādu pieteikumu. Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis informē, ka airBaltic akciju darījuma reģistrācija ir atlikta, jo reģistra darbinieki pamanījuši pretrunas ziņās par pieteikto darījumu.