Cenu kāpuma augstāko punktu šogad jau esam pārdzīvojuši, kas, visticamāk, fiksēts šī gada maijā, taču ziņu portāla BNN.LV aptaujāto ekonomistu viedokļi atšķiras jautājumā par to, cik lielā mērā šo pieaugumu ietekmē iedzīvotāju inflācijas gaidas.
Augstākais inflācijas punkts – 5% maijā – šogad jau ir sasniegts, līdz ar to turpmāk inflācija mēreni slīdēs uz leju, sasniedzot 4 – 4,5% šogad. Inflācijas spiediens sāks atslābt, turklāt nevar apgalvot, ka to kaut kādā mērā varētu ietekmēt inflācijas gaidas sabiedrībā, kuru nozīme, manuprāt, tiek pārspīlēta, intervijā BNN.LV norāda Citadele Asset Management Portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs Zigurds Vaikulis.
Viņš uzsver, ka cenu pieaugumu drīzāk veicinās ārējie faktori – energoresursu un pārtikas cenas, kas jau šobrīd pamazām kļūst lētākas. Pēc bankas Citadele prognozēm, 2012. gadā inflācija varētu samazināties līdz 3%.
Turpretī Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova portālam BNN.LV teic, ka pēdējā gada laikā inflācijas spiediens Latvijā būtiski pieaudzis. Līdz ar izejvielu un energoresursa sadārdzinājumu visā pasaulē būtisku ieguldījumu inflācijas pieaugumā devis arī nodokļu sloga pieaugums. Vasaras mēnešos inflācijas spiediens mazinājies, tomēr rudenī, ar apkures sezonas sākšanos, atkal izjutīsim to pilnā mērā.
Neapšaubāmi, liela ietekme ir inflācijas gaidām – ja cilvēki gaida cenu pieaugumu, tad šis scenārijs arī piepildās. Parasti tas notiek divos veidos. Pirmkārt, sagaidot cenu pieaugumu nākotnē, cilvēki palielina patēriņu šodien, kas arī stimulē cenu pieaugumu. Otrkārt, pircēju pārliecība, ka cenas pieaugs, ļauj atsevišķiem uzņēmējiem ne visai pamatoti palielināt cenas savām precēm un pakalpojumiem. Jebkurā gadījumā, jāatzīmē, ka attīstības tempu palēnināšana pasaules ekonomikā nozīmē, ka izejvielu un lauksaimniecības preču cenas pasaules tirgos varētu mazināties vai nepieaugt tik strauji, kā, piemēram, pagājušajā gadā. Tas noteikti nozīmē inflācijas gaidu un inflācijas samazinājumu arī Latvijā, atzīst ekonomiste.
Viņa piekrīt Vaikuļa viedoklim, ka inflācijas rudenī, kā jau ierasts, tomēr gaidāms inflācijas pieaugums, lai arī tas nebūs tik liels, kā pavasarī. Savukārt, nākošajā gadā visdrīzāk redzēsim manāmu inflācijas samazināšanos.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis BNN.LV atklāj, ka inflāciju līdz šim ir cēluši ārējie faktori (pārtika un energoresursi), kā arī nodokļu pieaugums. Taču inflācijas kāpums ir nedaudz pieklusis, ko veicināja bažas par pasaules ekonomiku, un citi faktori, piemēram, e.coli infekcija.
Šī gada inflācijas prognoze ir 4,6%, bet nākamā gada – 3,3%. Nākamgad ārējo faktoru ietekme varētu kļūt mazāka, bet cenu kāpumā lielāku svaru dot iekšējie faktori. Tomēr liela loma būs tam, vai pasaules ekonomika spēs noturēties no ieslīdēšanas jaunā recesijā un jaunu monetāro stimulu īstenošanas uzsākšanas, pārliecināts eksperts.
Latvijas Komercbanku asociācijas inflācijas prognoze liecina, ka šogad tā varētu sasniegt 4,4%, nākamgad – 2,2%, bet 2013. gadā – 2,4%.