Latvijas iedzīvotāji veikalos un degvielas uzpildes stacijās jūlijā kopumā iepirkušies par 258 miljoniem latu, tas ir, par vairāk nekā 8 miljoniem latu ik dienu. Tas gan ir par trešdaļu mazāk nekā 2007. gadā, kad vienas dienas tēriņi veikalos bija gandrīz 12 miljoni latu. Neatkarīgās aptaujātie eksperti šaubās, vai tuvākajā laikā Latviju varētu pārņemt trekno gadu iepirkšanās drudzis.
Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, ka mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums salīdzināmās cenās jūlijā pieaudzis par 1,8%, savukārt gada laikā – par 6,4%. Arī Neatkarīgās aptaujātie ekonomikas eksperti atzīst, ka jūlijs tirgotājiem bijis labs mēnesis. «Kopējais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums fiksēts, pat neskatoties uz pieaugošajām pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču cenām. Iedzīvotāju tēriņi šogad ir lielāki nekā pērn, turklāt ne tikai cenu pieauguma dēļ.
Siltais laiks pozitīvi ietekmējis cilvēku prātus, tādējādi šis laiks izmantots gan atpūtai, gan arī atpūtas baudīšanai ar pilnu vēderu – pārtikas preču segmentā fiksēts straujš pieaugums,» Neatkarīgajai sacīja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš secinājis, ka jūlijā bijis pat lielākais pārtikas pārdošanas apjoms pēdējo divu gadu laikā.
Savukārt būvmateriālu tirdzniecības pieaugums pretstatā auto degvielas patēriņa samazinājumam ekspertos vieš bažas par pelēkās ekonomikas izplešanos.
«Nepārtikas preču kategorijā reālais tirdzniecības apjoms ir atgriezies 2006. gada sākuma līmenī, kas nav palicis atmiņā kā laiks, kas asociētos ar ekonomisko postu un bezcerību. Īpaši zīmīgs ir būvmateriālu un līdzīgu preču tirdzniecības pieaugums par 20,6%. Apvienojumā ar Rīgas apkārtnes pļavās redzamo tas atkal liek domāt, ka situācija būvniecībā nav gluži tik slikta, kā to rāda dati par pašu būvniecību, taču pieaugums notiek tieši uz maza mēroga celtniecības un remontu rēķina, kas gandrīz pilnībā ir pelēkā ekonomika. Līdzīgas pārdomas rada ziņa, ka legāli pārdotās degvielas apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies vairāk nekā par desmito daļu. Tas nu nekādi nav savienojams ne ar tendencēm citu preču tirdzniecībā, ne ar to, kas vērojams uz Latvijas ceļiem,» teica P. Strautiņš.
Eksperti tomēr šaubās, vai Latvijā tuvākajā laikā varētu atkārtoties trekno gadu iepirkšanās drudzis. Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna Neatkarīgajai uzsvēra, ka rudenī gaidāmi lielāki komunālie rēķini, kas visticamāk bremzēs mazumtirdzniecības attīstību. Ļoti iespējams, ka iedzīvotāju optimisms rudenī sarukšot pēc augustā piedzīvotajiem satricinājumiem pasaules biržās, kas palielināja nenoteiktību arī Latvijā. Pēc viņas vērtējuma, mazumtirdzniecības attīstība šogad kopumā saglabāsies lēna.