Ar ES atbalstu Ventspilī taps divas jaunas piestātnes un sauskravu terminālis

Eiropas Komisija 25.augustā pieņēma lēmumu par publiskā finansējuma – vairāk kā 16 miljonu latu - piešķiršanu Ventspils ostas infrastruktūras attīstības projektu līdzfinansēšanai.

„Nākamo trīs gadu laikā Ventspils ostā taps divas jaunas piestātnes un terminālis, kas gan nostabilizēs Ventspils ostas kā lejamkravu pārkraušanas vietas pozīcijas, gan ļaus spert nozīmīgu soli kravu apgrozījuma palielināšanā Ventspilī,” informē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

„Projektiem „Ventspils brīvostas sauskravu termināļa būvniecība” un „Ventspils brīvostas infrastruktūras attīstība” būs būtisks tautsaimniecības attīstības efekts kā uz Ventspils pilsētu, tā visu reģionu kopumā,” saka A.Lembergs, stāstot par paredzamajiem ieguvumiem. Jaunajos objektos plānots vairāk kā 70 jaunu darbavietu, bet vairāki simti jaunu darbavietu projektu rezultātā veidosies netieši – saistītajās nozarēs. Būtiski, ka projektu īstenošana ļaus apgūt un sakārtot neizmantotās teritorijas Ventspilī. Piestātnes Nr.12 ģenerālkravām un beramkravām būvniecība ļaus attīstīt māju moduļu celtniecības ražotni un atrisinās tāda veida kravu loģistikas jautājumu. Piestātne Nr.35 lejamkravām aizstās molu Nr.1, kas ir fiziski nolietojies un kravu apstrādei vairs nav izmantojams, tādējādi nostiprinot Ventspils ostas pozīcijas lejamkravu apkalpošanā. Savukārt, jaunais sauskravu terminālis ļaus attīstīt un paplašināt kokmateriālu pārkraušanu ostā. Gan kokmateriālu pārkraušanai, gan ģenerālkravu apkalpošanai nepieciešama lielāka platība un jaunais terminālis to dos. Kravu apgrozījums ostā projektu īstenošanas rezultātā varētu palielināties par apmēram vienu miljonu tonnu.

Ventspils brīvostas pārvaldes iesniegtie projekti „Ventspils brīvostas sauskravu termināļa būvniecība” un „Ventspils brīvostas infrastruktūras attīstība” jau 2009.gadā saņēma LR Satiksmes ministrijas atzinumu par ES Kohēzijas fonda finansējuma piešķiršanu, bet galīgajam lēmumam vēl bija vajadzīgs Eiropas Komisijas atzinums.

Tā kā visās ES valstīs ostu pārvaldība sistēma nav vienāda, Komisija pieprasīja papildus informāciju par plānotajiem projektiem, kurus pēc to īstenošanas plāno ekspluatēt privātās puses. Tas attiecās arī uz Ventspils brīvostas pārvaldes ieceri būvēt divas piestātnes un sauso beramkravu termināli. Komisija atzina, ka jaunuzceltā infrastruktūra būs pieejama galalietotājiem uz nediskriminējošiem nosacījumiem un tātad projekts atbilst ES pamatnostādnēm.

Ventspils ostas infrastruktūras attīstības projekts ir loģisks nākamais etaps jau īstenotajiem projektiem Ventspilī. 2010.gada nogalē ar Ventas tilta rekonstrukcijas pabeigšanu Ventspils brīvostas pārvalde noslēdza Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta „Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils ostas termināliem” īstenošanu, kas ietvēra Ventas tilta rekonstrukciju par paceļamu tiltu, tā ļaujot izmantot ostas darbībai arī teritoriju otrpus tiltam, Apvedtilta un tā pievadceļu būvniecību, Prāmju termināļa būvniecību un prāmju piestātnes Nr.17 rekonstrukciju, kā arī pievadceļu – Sarkanmuižas dambja, Kurzemes, Rūpniecības un Fabrikas ielas rekonstrukciju. Tāpat šobrīd tiek realizēts ES Kohēzijas fonda līdzfinansēts projekts „Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām”.

Visus projektos „Ventspils brīvostas sauskravu termināļa būvniecība” un „Ventspils brīvostas infrastruktūras attīstība” paredzētos darbus – sauskravu termināļa, piestātnes Nr.12, piestātnes Nr.35 un ostas kanāla nostiprinājuma izbūvi - plānots veikt līdz 2014.gada beigām. Plānotais ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums projektam ir ap 16,5 miljoniem latu, bet kopējās investīcijas plānotas vairāk kā 30 miljonu latu apmērā.

Ekonomika

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais