Vērtējums par labāko risinājumu tam, kā tālāk rīkoties ar aviosabiedrību airBaltic, piesaistītajam konsultantam jāsniedz līdz 6. septembrim.
Pašlaik kā reālākos vērtē divus scenārijus – valsts atpērk Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) piederošās airBaltic akcijas vai arī piedalās pamatkapitāla palielināšanā. Līdztekus interesi par airBaltic esot izrādījušas arī vairākas starptautiskas kompānijas.
Otrdienas valdības sēdē ministri nolēma glābt airBaltic, izvirzot četrus nosacījumus – nomainīt airBaltic vadību, veikt izmaiņas statūtos un akcionāru sadarbības līgumā, kā arī lidostu Rīga saglabāt kā airBaltic bāzes lidostu. Piesaistītajam konsultantam – ieguldījumu brokeru sabiedrībai Prudentia – divu nedēļu laikā tika uzdots izvērtēt tālāko darbības stratēģiju ar airBaltic.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), kas vairākkārt aicināja nevilcināties ar airBaltic jautājuma izlemšanu, vakar uzsvēra, ka valdībai lēmums par airBaltic bija jāpieņem jau sen, nevis tikai otrdien. Tā kā līdz šim notikusi vilcināšanās ar šā svarīgā jautājuma izlemšanu un satiksmes ministram nav drošas pārliecības, ka tendence neturpināsies, pašlaik arī Satiksmes ministrijas speciālisti paralēli strādā pie iespējamo attīstības scenāriju izvērtēšanas, lai process neieilgtu. «Darām to ar lielu atbildību gan airBaltic, gan lidostas Rīga, gan arī Latvijas valsts radio un televīzijas centra priekšā, jo no vadības lēmuma būs daudz atkarīgs,» teica U. Augulis. Viens no iespējamiem attīstības scenārijiem paredz airBaltic nonākšanu valsts īpašumā. Turklāt BAS jau ir iesniegusi oficiālu paziņojumu, ka ir gatava pārdot savas airBaltic akcijas un arī pārējos ieguldījumus lidsabiedrībā, apstiprināja BAS mediju attiecību pārstāvis Juris Pētersons.
Valstij, kā zināms, šajā gadījumā ir pirmpirkuma tiesības. Pēc BAS aprēķiniem, valstij izpērkamo aktīvu vērtība ir apmēram 130 miljoni eiro jeb 91 miljons latu. «Ar šādu summu valstij būtu jārēķinās, izpērkot privāto akcionāru no kompānijas. Uzsveram, ka pārdošanas situācijā BAS vēlas saņemt atlīdzību par sevis veiktajiem finanšu ieguldījumiem lidsabiedrībā to nominālvērtībā,» sacīja J. Pētersons.
Kad BAS varētu izpirkt valstij piederošās airBaltic akcijas, BAS pārstāvis nekomentēja, jo šāds piedāvājums no valsts neesot saņemts. Latvijas valstij pieder 52,6% airBaltic akciju, BAS – 47,2% akciju.
Otrs iespējamais variants paredz palielināt airBaltic pamatkapitālu. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Satiksmes ministrija kā valsts kapitāla daļu turētāja
a/s airBaltic Corporation ir saņēmusi uzņēmuma padomes lēmumu, kurā tā valde piedāvā sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu par apmēram 63 miljoniem latu, no kuriem 30 miljoni būtu jau LVRTC un BAS īpašumā esošo obligāciju konvertācija, bet pārējā daļa – apmaksa naudā. Pašlaik nacionālajai lidsabiedrībai ir pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām.
Savukārt ieguldījumu brokeru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis atklāja, ka, pat neskatoties uz sarežģīto situāciju aviācijas nozarē, interesi par airBaltic ir izrādījušas arī solīdas Eiropas kompānijas, ziņo Apollo. «Ir skaidrs, ka atrast partneri, ar ko sadarboties tālāk, ir iespējams un tas mūs priecē,» teica Ģ. Rungainis. Viņš uzsvēra, ka airBaltic ir viens no nedaudzajiem Latvijas veiksmes stāstiem – tas ir starptautiski atpazīstams uzņēmums. Investīciju baņķieris skaidroja, ka valsts saprot šīs kompānijas svarīgumu, tomēr jau pirms gada tā ieguldīja ievērojamu summu, tika solīts, ka būs peļņa un investēt vairs nevajadzēs, tomēr solījumi netika izpildīti.
Pēc viņa domām, ja airBaltic pārstātu darboties, tas lielā mērā ietekmētu Rīgas lidostu, tāpat pieaugtu biļešu cenas, samazinātos tiešo reisu iespējas, retāki kļūtu arī reisi.
Prudentia vērtējums par airBaltic valdībai jāiesniedz pusotru nedēļu pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām. Savukārt airBaltic prezidents Bertolts Fliks norāda, ka pēc tam būs nepieciešams mēnesis akcionāru sapulces sasaukšanai. Tas nozīmē, ka konkrētu lēmumu par airBaltic līdz vēlēšanām nepieņems.