Siltinot ietaupīto noēd kredīts

Kaut arī mājokļu siltināšanas programmas gan Latvijā, gan Lietuvā paredz daļēju izdevumu segšanu, īstenojot šādus projektus, sākotnēji tās neraisīja iedzīvotājos lielu uzticību ne mūsu, ne arī kaimiņvalstī.

Latvijas Ekonomikas ministrija uzskata, ka šogad situācija Latvijā ir būtiski uzlabojusies un jau šoziem siltinātā mājoklī dzīvos aptuveni 140 daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. Tomēr ļoti lielu ietaupījumu no siltināšanas iedzīvotāji pagaidām nejūt, jo apkures izmaksu samazinājumu lielākoties noēd kredīts, kas ņemts, lai veiktu siltināšanu.

Ekonomikas ministrija secinājusi, ka, salīdzinot ar ES valstīm, Latvijā no 1946. līdz 1990. gadam celtie sērijveida mājokļi ir zemākas kvalitātes un ar zemu siltumnoturību. 71% Latvijas iedzīvotāju dzīvo tieši šādos mājokļos. Savukārt Lietuvas Vides ministrijas pētījums liecina, ka vairāk nekā 57% Lietuvas mājsaimniecību nav apmierināti ar sava mājokļa kvalitāti. Lietuvā tāpat kā Latvijā lielākā daļa dzīvojamā fonda ir būvēta padomju gados.

Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu realizācijai Latvijā ir atvēlēti 44 miljoni latu, sociālo dzīvojamo māju siltināšanai – vairāk nekā 6 miljoni latu, kas ir pieejami no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Mājokļa siltināšanas programma Latvijā paredz, ka iespējams atgūt pusi no projekta kopējām izmaksām. Lietuvā mājokļu siltināšanai ir pieejami 227 miljoni eiro, taču atšķirībā no Latvijas pilnībā tiek apmaksāta tikai projekta dokumentācijas sagatavošana. Pārējās izmaksas ir jāsedz iedzīvotājiem, kuriem ir iespēja izmantot šim mērķim ņemtu kredītu uz 20 gadiem ar zemu procentu likmi.

Pavasarī aktīvāki

Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta ES fondu publiskās infrastruktūras nodaļas speciāliste Zane Galinska Neatkarīgajai stāstīja, ka visaktīvāk siltināšanas projektu iesniegšana norisinājās šā gada aprīli un maijā, kad tika iesniegti attiecīgi 57 un 78 projekti. Gada sākumā un vidū iesniegto projektu skaits svārstījās ap 30 līdz 40. Pavasara aktivitāti Z. Galinska skaidro ar jaunās projektu kārtas atvēršanu aprīlī. «Visi gaidīja jauno kārtu un atvieglotos nosacījumus, tāpēc tik liela šīs programmas popularitāte bija tieši šajos mēnešos,» skaidroja Z. Galinska. Latvijā šoziem siltinātā mājoklī dzīvos aptuveni 140 māju iedzīvotāji. Pēc Z. Galinskas teiktā, būvniecības darbi jau ir pabeigti vairāk nekā 70 projektos un no tiem vairāk nekā pusei jeb 40 projektiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) jau ir izmaksājusi atbalsta naudu. Šobrīd šai aktivitātei vēl ir pieejams finansējums vairāk nekā 28 miljonu eiro apjomā.

Lietuvas pilsētu attīstības aģentūras direktors Aļģirds Čeps uzsvēra, ka Lietuvā, salīdzinot ar Latviju, rezultāti ir līdzīgi. Pēc viņa teiktā, kopumā ir pabeigti 360–380 ēku renovācijas, tai skaitā arī siltināšanas, projekti. «Varbūt jautāsiet, kāpēc ne 2000? Tāpēc, ka šā jautājuma izlemšana vairumā gadījumu ir atkarīga no pensionāriem, jo tieši viņi lielākoties apdzīvo potenciāli renovējamās un siltināmās mājas. Lai gan seminārus rīkojam daudz – vismaz piecus nedēļā, kas tad var atnākt uz sapulcēm un semināriem? Tikai pensionāri un bezdarbnieki – tātad tie, kuriem ir vismazāk brīvo līdzekļu,» skaidroja A. Čeps.

Enerģijas ietaupījums 50%

Pēc EM rīcībā esošās informācijas, pēc siltināšanas projektu realizācijas siltumenerģijas ietaupījums ir aptuveni 45 procenti. Arī Lietuvas ekonomikas ministrijas rīcībā ir līdzīgi aprēķini. Savukārt vidējās siltināšanas izmaksas uz vienu kvadrātmetru saskaņā ar realizētiem projektiem Latvijā ir 46,70 lati. Mājokļa īpašniekiem ir jāsedz puse no šīm izmaksām, otra puse ir sabiedriskais finansējums. To, cik ilgā laikā šis ieguldījums iedzīvotājiem varētu atmaksāties, Z. Galinska nevarēja prognozēt, jo tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, apkures tarifa, ziemas barguma un tamlīdzīgi. «Aptaujājot iedzīvotājus, kuri jau vienu ziemu ir nodzīvojuši siltinātā mājā, viņi stāstīja, ka viņiem par apkuri ir bijis jāmaksā mazāk, salīdzinot ar tādas pašas kaimiņmājas iedzīvotājiem, pat neraugoties uz kredītmaksājumu. Pārrēķinot uz kvadrātmetru, ietaupījums varbūt nav liels, bet tomēr tas ir. Sākumā šai programmai bija maz piekritēju, jo iedzīvotāji uz māju siltināšanu raudzījās piesardzīgi, jo tā prasīja finansiālu līdzdalību un kredītsaistības 10–15 gadu garumā,» atklāja Z. Galinska.

Ne visiem pieejams

Arī pērn Latvijā sāktā informatīvā kampaņa Dzīvo siltāk veicināja iedzīvotāju izpratni par ieguvumiem, ko sniedz ēku siltināšana. Šobrīd šajā informatīvajā kampaņā ir iesaistījušies 43 sociālie partneri

Z. Galinska pieļāva, ka ēku siltināšanā atbalstu sniedz arī atsevišķas pašvaldības, piemēram, Ventspils, Liepāja. «Programmas ietvaros mēs, protams, neierobežojam pašvaldību iniciatīvu atbalstīt mājokļu siltināšanu. Un vairākas pašvaldības tā arī dara. Tomēr nenoliedzami daudzi tikai tāpēc izšķīrās par labu siltināšanai, ka šīs ieceres realizēšanai ir pieejama ES fondu nauda,» teica Z. Galinska.

Tomēr ne visi, kuri vēlas dzīvot siltinātā mājā, var izmantot ERAF finansējumu. Uz atbalstu var pretendēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuru būvniecība sākta līdz 1993. gadam un kas nodotas ekspluatācijā līdz 2002. gadam, ja māja nav iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Pēc EM informācijas, noraidīti un atsaukti ir 183 projekti. Pēc

Z. Gailinskas stāstītā, lielākoties projekti tiek noraidīti nekvalitatīvi sagatavoto dokumentu dēļ vai arī tāpēc, ka projekts neatbilst kritērijiem.

***

Siltināšanas projektu virzība Latvijā*

Projekta statuss Skaits ERAF finansējums, miljonos eiro

Pilnībā pabeigts 40 2,2

Parakstīti līgumi 192 16,1

Apstiprināti projekti 98 8,9

Izvērtēšanas procesā 80 7,0

Noraidīti, atcelti 183 13,4

* Informācija uz 2011. gada 12. augustu

***

UZZIŅAI

Dzīvojamo māju struktūra Lietuvā:

26% uzbūvēti pirms 1960. gada

65% būvēti no 1960. līdz 1990. gadam

9% būvēti pēc 1990. gada

Iesniegto siltināšanas projektu skaits

1. pusgadā Latvijā

2010. gads 2011. gads

Janvāris 4 29

Februāris 3 26

Marts 12 36

Aprīlis 14 57

Maijs 12 78

Jūnijs 15 44

Jūlijs 24 44

Avots: EM

***

VIEDOKLIS

Juris Grīnvalds, Sakret Latvia padomes loceklis:

– Neskatoties uz krīzi un būvniecības apjomu kraso samazinājumu, Sakret izdevās izvairīties no būtiska realizācijas apjomu samazināšanās un palielināt savu tirgus daļu gan Latvijā, gan Lietuvā. Un tas notika, lielā mērā pateicoties tam, ka pieauga siltināšanas apjomi un līdz ar to arī pieprasījums pēc apdares materiāliem. Šī sektora attīstība ļāva mums noturēties tirgū un saglabāt visas savas rūpnīcas, pat neskatoties uz to, ka tirgū valdīja stagnācija. Pozitīvi ir tas, ka Latvijā līdzīgi kā Lietuvā ir pieņemta prasība izmantot sertificētas siltināšanas sistēmas, kas būtiski sakārto tirgu. Igaunijā šādas prasības joprojām nav. Lai gan ēku siltināšana lielākoties tiek mērķēta uz padomju laikos būvētām ēkām, tomēr mūsu prakse liecina, ka siltinātas tiek arī senas, vēsturiskas ēkas. Tas, protams, ir sarežģītāk un dārgāk, bet Sakretam ir pozitīva pieredze šādu darbu veikšanā.