Neieguldot airBaltic, cietīs valsts ekonomika

 

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzdevis satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS) veikt konfidenciālu darbu – izvērtēt nacionālās lidsabiedrības airBaltic vadītāja Bertolta Flika atbilstību amatam. Šādā veidā premjers kārtējo reizi kavējas ar nepopulārā jautājuma – par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu – izskatīšanu.

«Vai tiešām uzņēmums jānoved līdz reisu slēgšanai un daļējai darbības apturēšanai, lai valdība sāktu konstruktīvi rīkoties šajā jautājumā? Pašreizējā situācija izskatās pēc uzņēmuma graušanas ar pagaidām publiski nepaskaidrotu mērķi. Premjeram jāsaprot, ka šādai rīcībai var būt ļoti nopietnas sekas – sākot ar starptautisku skandālu un valsts tēla graušanu, līdz pat daudzu cilvēku palikšanai bez darba un starptautiski konkurētspējīga uzņēmuma nogremdēšanai,» norāda satiksmes ministrs U. Augulis.

Satiksmes ministrija kā valsts kapitāla daļu turētāja nacionālajā aviokompānijā ir saņēmusi akciju sabiedrības padomes lēmumu, kurā tās valde piedāvā pamatkapitāla palielināšanu par 63,68 miljoniem latu. No šīs summas 30 miljoni latu būtu jau Latvijas valsts radio un televīzijas centra un Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) īpašumā esošo obligāciju konvertācija, bet pārējā daļa būtu apmaksa naudā, kas nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku darbību un attīstību.

Valsts pārstāvji airBaltic padomē uzskata, ka vajadzīgi papildu ieguldījumi vismaz 60 miljonu latu apmērā, neskaitot esošo obligāciju konvertāciju. Taču šie ieguldījumi atrisinātu tikai sabiedrības negatīvo pašu kapitāla problēmu.

Atbilstoši premjera rezolūcijā paustajam satiksmes ministrs U. Augulis ir atkārtoti iesniedzis papildinātu dokumentu paketi lēmuma pieņemšanai par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu. U. Augulis aicina premjeru un atbildīgos Vienotības – finanšu, ekonomikas un tieslietu – ministrus operatīvi izvērtēt iesniegtos dokumentus airBaltic jautājumā, jo tagad no tā ir atkarīga jautājuma izskatīšana valdības sēdē nākamotrdien, ja vien premjers to nesasauc ātrāk.

Ja valdība piekrīt līdzekļu ieguldīšanai aviācijas uzņēmumā, tad akcionāru līgums būtu jāmaina, lai taptu skaidrs, ka šie līdzekļi paredzēti aviācijas attīstībai, uzskata ekonomists Tālis Linkaitis. «Jāpastiprina valsts līdzdalība uzņēmumā.

Ne velti saka, ka tas izpaužas formā – ka valsts nav labs uzņēmējs. Ierēdniecībā ir citi principi nekā uzņēmējdarbībā. Tur ātri jāatrod līdzekļi, jāpieņem sabiedrībā nepopulāri lēmumi, jāmeklē līdzekļi konkrētam biznesam. Politiķi to cenšas novilcināt. Politiķu darba kārtībā šis ir viens no daudziem citiem jautājumiem, kas ir jāatrisina ļoti ātri,» Neatkarīgajai stāsta T. Linkaitis.

Savukārt satiksmes ministra padomnieks Artis Stucka norāda uz nepieciešamību pieņemt racionālu lēmumu. Negatīva lēmuma gadījumā tas vistiešākā mērā atsauksies uz Latvijas ekonomiku. «Zaudējumi būs 1,7 procenti no iekšzemes kopprodukta, ko veido airBaltic pienesums Latvijas ekonomikai. Būtu jāatmaksā iegādātās biļetes; nelidos uz daudziem galamērķiem, un Latvijas iedzīvotāji būs spiesti plānot savus lidojumus caur Igauniju, Lietuvu vai Somiju. Rīga kā Baltijas biznesa galvaspilsēta beigs pastāvēt. Rīgas lidosta zaudēs gandrīz 70 procentus pasažieru, cietīs attīstības plāni, Civilās aviācijas aģentūras un Latvijas gaisa satiksmes finanšu lietas. Vilcināšanās neko labu kompānijai nedara,» ir pārliecināts A. Stucka.

Tikmēr mazākuma akcionāra pārstāvja BAS valdes locekle Inga Piterniece norāda, ka «nav vērts ieguldīt lidostas attīstībā 70 miljonus, ja Ministru prezidentam nav vēlmes attīstīt airBaltic. Pretējā gadījumā tiks uzsākts vēl viens Dienvidu tilta projekts, kur tilta galā nav ielas turpinājuma. Lidosta bez pasažieriem nevienam nav vajadzīga. Tūristi varbūt atbrauks ar kuģiem, bet iedzīvotāji no valsts izceļos arī bez lidostas».

 

Abonē