Rīgas lidostā līdz 2013. gada beigām ieguldīs 81,61 miljonu latu

 

Nākamgad līdz ar sniega nokušanu Rīgas lidostā sāksies vērienīgi būvdarbi. 22 mēnešu laikā lidostā apgūs vairāk nekā 41 miljonu latu, ko infrastruktūras uzlabošanai piešķīris Kohēzijas fonds, savukārt gandrīz 26 miljonus latu lidlauka kapacitātes un drošības uzlabošanā ieguldīs pati lidosta.

Šie būs visu laiku vērienīgākie ieguldījumi Baltijas vadošās lidostas attīstībā kopš 1974. gada, kad tika uzcelta Rīgas lidosta, – līdz šim nav veikti tāda mēroga rekonstrukcijas darbi.

Galvenie darbi būs saistīti ar skrejceļa seguma atjaunošanu, skrejceļa nostiprināšanu, papildu manevrēšanas ceļu izbūvi un lidlauka apgaismojuma modernizēšanu, lai nodrošinātu lidmašīnu nolaišanos un pacelšanos nelabvēlīgos laika apstākļos un avārijas situācijās, kā arī veiks citus infrastruktūras uzlabojumus.

«Šis ir būtisks projekts Rīgas lidostas tālākai attīstībai. Arī līdz šim tā ir veikusi ievērojamus rekonstrukcijas un modernizācijas darbus, kas ir vērsti uz pasažieru un kravu apkalpošanu. Ja mēs skatāmies pēc esošās statistikas, šā gada septiņos mēnešos ir apkalpoti par 350 tūkstošiem vairāk pasažieru nekā pērn – pieaugums ir līdz nepilniem trim miljoniem pasažieru. No janvāra līdz jūlijam apkalpoti gandrīz 43 000 gaisa kuģu, kas ir par četriem tūkstošiem vairāk nekā pērn šajā laika posmā,» stāsta satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

«Uzlabojumi ir nepieciešami, jo 2013. gadā jāveic lidlauka sertifikācija. Lai radītu priekšnosacījumus Rīgas lidostai kā lielākajam aviopārvadājumu un tranzīta centram Ziemeļeiropā, līdz 2032. gadam mērķis ir sasniegt 14 miljonus pasažieru gadā, ko lidosta varētu apkalpot.

Projekts ir nozīmīgs no tāda viedokļa, ka būs radītas apmēram 150 darba vietas un papildus tiks radītas 100 darba vietas ar lidostas darbību saistītajos uzņēmumos,» pārliecināts ir satiksmes ministrs.

VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse pauž apņēmību ķerties pie Eiropas līdzekļu apguves jau janvārī, taču līdz martam, kad tiek prognozēta sniega nokušana, jāveic virkne priekšdarbu – iepirkumu konkursi. Svarīgākais līdzekļu apguves mērķis ir lidlauka sertificēšana, kas jāveic jau pēc diviem gadiem. «Galvenā doma – 2013. gadā sertificēšana. Lai to izdarītu, jāiekļauj vairākas lietas, kas saistītas ar drošību. Viena no galvenajām ir blakus skrejceļam esošā teritorija. Tā ir jānostiprina ar tādu pašu nestspēju kā skrejceļam. Vienīgā atšķirība – uz tās virsū būs zālīte. Šobrīd tas nav izdarīts, vienkāršā valodā sakot, ja lidmašīna noskrien no ceļa, mērķis ir, lai tā neiesprūst zemē. Papildus nepieciešama apgaismošanas sistēma. Īpašu gaismas signālu uzstādīšana nozīmē, ka sliktas redzamības apstākļos piloti 320 metru attālumā no skrejceļa redz tā pietuvošanās zonu un viduslīniju. Pie mums gadā vidēji ir trīs dienas ar tik sliktu redzamību,» pārliecināts ir A. Luhse.

Viens no tehniski sarežģītākajiem darbiem būs skrejceļa seguma maiņa, ko veiks nakts stundās, kad lidostā neielido un neizlido gaisa kuģi. «Tas ir apmēram no pulksten vieniem līdz četriem naktī,» precizē lidostas vadītājs. Nakts laikā pa 70 metriem būs jāklāj jauns asfalta segums, taču tas nenozīmē, ka slēgs gaisa satiksmes centru.

«Atsevišķs projekta bloks ir infrastruktūras attīstība. Ja lidmašīna nolaižas no dienvidu puses (sauszemes), tā ir spiesta braukt līdz skrejceļa galam, lai dotos uz termināli vai stāvvietām, taču to varētu veikt daudz ātrāk, apmēram pusceļā, taču ir nepieciešami manevrēšanas ceļi,» atklāj A. Luhse. Divi manevrēšanas ceļi paātrinās skrejceļa atbrīvošanu, kā arī palielināsies tā kapacitāte, īpaši uz gaisa kuģu nolaišanos.

Būtiski darbi notiks arī divos peronos, kur pazudīs vecās padomju laiku plāksnes, to vietā zem asfalta seguma paredzēts pievilkt tiešo aviācijas degvielas uzpildes sistēmu un elektroenerģijas padeves sistēmu.

Tie, kuri ir lidojuši ziemā, ir pamanījuši, ka lidmašīnas pirms pacelšanās aplej ar īpašu pretapledošanas šķidrumu. Nākotnē šo procesu vairs neveiks lidmašīnu stāvvietās, bet gan īpašos apstrādes laukumos, kas būs izbūvēti abos skrejceļa galos.

***

APTUVENĀS BŪVDARBU IZMAKSAS (bez pievienotās vērtības nodokļa)

Lidlauka drošības uzlabošana skrejceļa nostiprināšana – 5 200 000 latu

gaismu sistēmas izbūve – 6 200 000 latu

skrejceļa seguma virskārtas rekonstrukcija – 3 400 000 latu

lietusūdens un meliorācijas sistēmas rekonstrukcija – 6 700 000 latu

Lidlauka kapacitātes palielināšana peronu rekonstrukcija – 21 000 000 latu

papildu manevrēšanas ceļi – 4 000 000 lati

Lidlauka un lidostas saimniecības vides aizsardzība pretapledošanas apstrādes platformas – 7 000 000 latu

lidlauka transporta mazgāšanas angārs – 400 000 latu

atkritumu savākšanas teritorijas izbūve – 400 000 latu