Padome pieņem lēmumu, kas var pacelt autobusa biļešu cenas visā Latvijā

Sabiedriskā transporta padome ir atbalstījusi reģionālā sabiedriskā transporta braukšanas maksas regulāru pārskatīšanu, paredzot 2027. gadā tarifa pieaugumu līdz 10%, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai virzītā informatīvā ziņojuma, kas iesniegts Tiesību aktu portālā.

Autotransporta direkcijā (ATD) aģentūrai LETA skaidroja, ka jautājums par izmaiņām tarifos ir cieši saistīts ar jautājumu par finansējuma piešķiršanu sabiedriskā transporta tīklam 2027. gadā un pasūtījuma apmēru.

Direkcijā norādīja, ka ar dažādiem scenārijiem ATD lēmuma pieņemšanai vērsīsies Sabiedriskā transporta padomē, kurai būs jāpieņem gala lēmums. Ja izmaiņas tarifos tiks veiktas, tās attieksies gan uz autobusiem, gan vilcieniem, jo tarifs ir vienots abiem sabiedriskā transporta veidiem.

SM informatīvajā ziņojumā teikts, ja budžeta bāzē nebūs iespējams palielināt finansējuma apmēru, lai reģionālo pārvadājumu līgumos ieviestu ikgadējo indeksāciju, ir jāparedz būtiski kompensējošie pasākumi indeksācijas segšanai.

Kompensējošie pasākumi var ietvert maršruta tīkla optimizēšanu, tarifa politikas izmaiņas un līdzmaksājumu ieviešanu braukšanas maksas atvieglojuma saņēmējiem. Tāpat paredzams, ka indeksācijas izmaksas no 2028. gada daļēji varētu kompensēt ieņēmumu palielinājums pēc digitalizācijas projektu ieviešanas.

Ministrijā kā piemēru min, ka 2026. gadā tarifa palielinājums salīdzinājumā ar 2025. gadu bija 6,8%, kas prognozējoši veido aptuveni trīs miljonu eiro ieņēmumu pieaugumu pie nosacījuma, ka pasažieru skaits līdz gada beigām būs 2025. gada apmērā.

Vienlaikus Sabiedriskā transporta padome ir atbalstījusi braukšanas maksas regulāru pārskatīšanu, paredzot 2027. gadā tarifa pieaugumu līdz 10%. Pieņemot, ka pasažieru skaits saglabājas esošajā līmenī, šāds risinājums nodrošinātu papildu biļešu ieņēmumu pieaugumu aptuveni 3,25 miljonu eiro apmērā gadā, daļēji kompensējot sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksu pieaugumu un mazinot nepieciešamību pēc papildu valsts budžeta finansējuma.

Tāpat daļēji kompensēt pakalpojumu cenu indeksācijas izdevumus iespējams, palielinot braukšanas biļešu ieņēmumus, samazinot valsts atbalsta apmēru personām ar braukšanas maksas atvieglojumiem. Izvērtējot alternatīvas, modelēta iespēja noteikt līdzmaksājuma apmēru aptuveni 20% apmērā no pilnas biļetes cenas tām personu grupām, kurām pašlaik valsts nodrošina 100% braukšanas maksas atvieglojumu, skaidro ministrijā.

Šāda risinājuma ieviešana nav veicama īstermiņā, jo tā skar sociālās politikas jautājumus un nepieciešami normatīvu grozījumi. Tāpat pirms lēmumu pieņemšanas nepieciešams veikt izvērtējumu sadarbībā ar Labklājības ministriju (LM), jo šis risinājums varētu būtiski ietekmēt personu grupas, kurām normatīvos noteiktas tiesības saņemt braukšanas maksas atvieglojumus.

Pašlaik valsts atbalsta nodrošināšanai personām ar braukšanas maksas atvieglojumiem reģionālās nozīmes sabiedriskajā transportā un pilsētu sabiedriskajā transportā ik gadu tiek novirzīti aptuveni 19 miljoni eiro. Ieviešot līdzmaksājumu 20% apmērā, provizoriskais papildu ieņēmumu un izmaksu samazinājuma efekts varētu sasniegt 4,94 miljonus eiro gadā.

Tāpat viens no kompensējošiem mehānismiem ir maršrutu tīkla optimizēšana. Ministrijā norāda, lai pilnībā kompensētu pakalpojumu cenu indeksācijas ietekmi, reģionālās nozīmes dotētā autobusu maršrutu tīkla apmērs būtu jāsamazina vismaz par 11 miljoniem kilometru gadā no pašreiz reģionālā maršrutu tīkla 65,7 miljoniem kilometru. Šāds samazinājums kritiski ietekmētu iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanu, tādēļ to būtu iespējams īstenot tikai atsevišķu maršrutu tīkla daļās.

SM prioritāte ir saglabāt autobusu maršrutu tīklu vismaz 2026. gada apjomā, jo būtiska maršrutu tīkla samazināšana nenodrošina samērīgu valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu. Vienlaikus nepieciešams turpināt maršrutu tīkla pilnveidošanu, balstoties uz faktisko pasažieru pieprasījumu un saglabājot iedzīvotāju mobilitātes pieejamību. Lai mazinātu papildu finansējuma nepieciešamību, tiks regulāri veikts pieprasījuma monitorings, izvērtējot reisu ar zemāko pasažieru piepildījumu izpildi, reisu biežumu un kustības laikus, kā arī iespējas daļu pārvadājumu integrēt ar dzelzceļa satiksmi vai aizstāt ar citiem efektīvākiem mobilitātes risinājumiem.

Maršrutu tīkla optimizācijas pasākumu mērķis ir samazināt nelietderīgu nobraukumu, vienlaikus uzlabojot sabiedriskā transporta sistēmas efektivitāti un ilgtspēju. Lai uzlabotu plānošanas kvalitāti un datu analīzi, ATD ir sākusi digitālā sabiedriskā transporta plānošanas rīka iegādi.

Vēl viena sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksu problemātika ir saistīta ar maršrutu apkalpošanas vietām jeb autoostu izmantošanu. Vidēji kalendārajā gadā par autoostu izmantošanu un par to sniegtajiem pakalpojumiem kopējie izdevumi veido 6,7 miljonus eiro.

Ministrijā atzīmē, ka, analizējot atsevišķu autoostu atrašanās vietas un citu infrastruktūras objektu pieejamību to tuvumā, mazinās pasažieru pieprasījums pēc uzgaidāmajām telpām, biļešu tirdzniecības un citiem autoostu nodrošinātajiem pakalpojumiem. Tāpat ir izvērtējama autoostu nepieciešamība teritorijās un vietās, kur pasažieru apgrozība ir ļoti zema.

Tādējādi viens no valsts budžeta izdevumus mazinošiem pasākumiem, kas potenciāli veidotu valsts budžeta izdevumu samazinājumu trīs miljonu eiro apmērā, būtu vērtējams autoostu skaits un to nepieciešamība atsevišķās teritorijās vai vietās, kur pasažieru apgrozījums ir ļoti zems, proti, saglabājot autoostas un to sniegtos pakalpojumus tikai pilsētās un novadu pilsētās, kur pasažieru apgrozība ir liela un apkalpoto reisu skaits pārsniedz 30 000.

Vienlaikus būtu nepieciešams definēt reģionālo mobilitātes punktu izveides pamatprincipus, kur potenciāli paredzēta autoostu pārveide par maršrutu apkalpes vietām, norāda SM.

Savukārt kā ceturto risinājumu ministrija saredz digitalizācijas projektu ieviešanu. Daļēji kompensēt pakalpojumu cenu indeksācijas izdevumus ļaus biļešu ieņēmumu pieaugums, kā arī plašākas iespējas optimizēt maršrutu tīklu pēc digitalizācijas projektu ieviešanas - samazināsies skaidras naudas aprite, iegādājoties un uzstādot centralizētas kasu sistēmas.

ATD, veicot kontroli un pakalpojumu līgumu uzraudzību, ir konstatējusi, ka būtiska daļa pārkāpumu ir saistīta ar braukšanas biļešu ieņēmumu uzskaiti un biļešu izsniegšanu, sevišķi, ja norēķini tiek veikti skaidrā naudā. Tādējādi, samazinot skaidras naudas apriti transportlīdzekļos un nodrošinot pasažieriem plašākas iespējas iegādāties biļeti tiešsaistē vai citos tirdzniecības punktos, provizoriski tiek lēsts, ka biļešu ieņēmumi ilgtermiņā varētu pieaugt par aptuveni 1,7 līdz diviem miljoniem eiro gadā, tomēr faktiskā ietekme būs atkarīga no sistēmas ieviešanas apmēra un pasažieru paradumu maiņas.

Tāpat transportlīdzekļos tiks uzstādīti pasažieru skaitītāji, kas ļaus salīdzināt realizēto biļešu un pārvadāto pasažieru datus. Pamatojoties uz pilotprojektu rezultātiem un projektā noteiktajiem mērķiem, aplēsts, ka uzlabota kontrole un precīzāka ieņēmumu uzskaite varētu radīt papildu biļešu ieņēmumus 1,3 līdz 1,5 miljonu eiro apmērā gadā.

Vienlaikus tiks pilnībā ieviesta vienotā reģionālā sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības sistēma, paredzot pasažieriem ērtāku sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu un veicinot pieprasījumu pēc tā. Ņemot vērā starptautisko praksi un sagaidāmos uzlabojumus pakalpojuma pieejamībā, provizoriski tiek pieņemts, ka sistēma varētu veicināt sabiedriskā transporta izmantošanas pieaugumu par aptuveni vienu miljonu pasažieru gadā, radot papildu biļešu ieņēmumus aptuveni 500 000 eiro gadā.

Ministrijā uzsver, ka minētās finanšu ietekmes ir indikatīvas aplēses, kas balstītas uz ATD rīcībā esošajiem datiem, līdzšinējo pārbaužu rezultātiem un digitalizācijas projektu sagaidāmajiem ieguvumiem. Faktiskā ietekme būs atkarīga no projektu ieviešanas termiņiem, tehnoloģisko risinājumu darbības efektivitātes, pasažieru uzvedības izmaiņām un ekonomiskās situācijas. Kopējais potenciālais ieguvums no digitalizācijas pasākumiem vidējā termiņā varētu sasniegt līdz 8,5 miljoniem eiro gadā.

SM secina, ka kopumā aprakstītie kompensējošie pasākumi sniedz pietiekamu ienākumu pieaugumu vai izmaksu samazinājumu, lai segtu līguma grozījumu priekšlikumu, kas paredz ieviest ikgadējās indeksācijas, izmaksas. Vienlaikus tie nav pietiekami, lai samazinātu zaudējumus līdz valsts bāzes budžeta finansējuma apmēram.