"Gaisa satiksme starp Lietuvu un Rīgu izbeigtos nākamajā dienā". Lietuvas satiksmes ministrs zīmē drūmu ainu

Ja Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" bankrotētu, tā nebūtu traģēdija Lietuvai, piektdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Jurs Taminsks.

"Nebūtu traģēdija, ja "airBaltic" vairs nebūtu. Jā, īstermiņā tas radītu problēmas. Jā, mēs piedzīvotu neērtības un diskomfortu, bet mēs atgūtos un virzītos uz priekšu," ministrs teica portāla "15min.lt" raidierakstā.

Taminsks pauda uzskatu, ka Latvijas valdība darīs visu iespējamo, lai nepieļautu "airBaltic" bankrotu, jo uzņēmums rada aptuveni 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, kas nozīmē, ka tā bankrots būtu smags trieciens valsts ekonomikai.

Tomēr, ja uzņēmums bankrotētu, gaisa satiksme starp Lietuvu un Rīgu beigtos jau nākamajā dienā, uzsvēra ministrs.

"Ja "airBaltic" vairs nebūtu, Rīgas lidosta tiktu slēgta jau nākamajā dienā, jo Rīgas lidosta ir gaisa satiksmes mezgls, tieši pateicoties "airBaltic". Bez "airBaltic" nav Rīgas," viņš teica.

Taminsks arī norādīja, ka lidojumus no Lietuvas vajadzētu veicināt ne tikai no Viļņas, bet arī no Kauņas un Palangas lidostām.

Ministrs piebilda, ka Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" kontrolē 44% no Lietuvas lidostu tirgus, Ungārijas zemo cenu lidsabiedrība "Wizz Air" - 22%, bet "airBaltic" - 17%.

LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" sākusi finanšu saistību restrukturizāciju atbilstoši ASV tiesību aktos noteiktajai "Chapter 11" procedūrai.

Kopumā "airBaltic" ir saņēmusi saistošu finansētāju apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu finansējumu (DIP) uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai "Chapter 11" procesa laikā. Patlaban "airBaltic" ir saņēmusi pirmo finansējuma daļu 140 miljonu eiro apmērā, no kuras 78,925 miljonus eiro izmantos, lai izpirktu astoņas lidmašīnas un septiņus dzinējus.

Finansējuma piesaisti organizējis SVP, un to apņēmušies nodrošināt "Barclays", "Hayfin Capital Management", "Morgan Stanley", "Oaktree Capital Management" un "Strategic Value Partners". Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā arī būs papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.

Tādējādi līdzšinējais plāns piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi no obligāciju turētājiem netiks īstenots. Vienlaikus obligacionāru grupa "Ad Hoc Group" tiesā iesniegusi iebildumus pret DIP finansējuma nosacījumiem un iespējamo ietekmi uz obligāciju turētāju nodrošinājumu.

"Chapter 11" režīms pasargā "airBaltic" no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.

Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar "airBaltic" kā līdz šim.

Izejot no šī procesa, gala rezultāts būs tā dēvētais reorganizācijas plāns, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.

Tāpat ziņots, ka "airBaltic" obligāciju turētāji augustā atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.

Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.