"airBaltic" obligacionāri lems par starpfinansējuma nosacījumiem līdz 257 miljoniem eiro

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju turētāju sapulcē otrdien, 15. septembrī, plkst. 15 lems par starpfinansējuma nosacījumiem līdz 257 miljoniem eiro ar 25% likmi, liecina "airBaltic" paziņojums biržai.

Sākotnēji bija plānots, ka obligāciju turētāju sapulce notiks piektdien, 11. septembrī.

"airBaltic" ir vienojusies ar atsevišķiem esošajiem obligacionāriem un trešo pušu finansējuma nodrošinātājiem par starpfinansējuma nosacījumiem līdz 257 miljoniem eiro, tomēr plānotā finansējuma saņemšanai vēl nepieciešams "airBaltic" obligacionāru un akcionāru apstiprinājums.

Lidsabiedrībā skaidro, ka pēc nepieciešamo apstiprinājumu saņemšanas un pārējo nosacījumu izpildes paredzēts, ka 180 miljoni eiro būs pieejami neilgi pēc obligacionāru piekrišanas saņemšanas, savukārt vēl 77 miljoni eiro kļūs pieejami pēc papildu nosacījumu izpildes.

Starpfinansējumu paredzēts piesaistīt, emitējot jaunas obligācijas, kuru dzēšanas termiņš būtu 2027. gada 26. februāris. Procentu likme noteikta 25% gadā.

No lidsabiedrības paziņojuma biržā izriet, ka darījumā paredzēts emitēt jaunas, augstākas prioritātes obligācijas ("super senior bonds") līdz aptuveni 257 miljonu eiro apmērā, ko nodrošinātu investori - Londonā bāzēta investīciju pārvaldības kompānija "Polus Capital Management" un Izraēlā reģistrēta investīciju sabiedrība "Klirmark Capital 4". Vienlaikus esošajiem obligāciju turētājiem, tostarp Latvijas valstij, būs iespēja proporcionāli piedalīties jaunajā emisijā.

"airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs aģentūrai LETA skaidroja, ka investori ir gatavi nodrošināt starpfinansējumu līdz 257 miljoniem eiro, bet iespēja piedalīties būs arī visiem esošajiem obligacionāriem proporcionāli piederošajam obligāciju apmēram. "Tā nav obligāta prasība, bet iespēja, ko var darīt obligāciju turētāji. Tas attiecas arī uz Latvijas valsti," uzsvēra Martinovs.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes norādīja, ka valdība patlaban nav pieņēmusi lēmumus par iespējamu valsts līdzdalību "airBaltic" starpfinansējuma piesaistē. "Pašlaik jautājums par iespējamu valsts ieguldīšanu nav dienaskārtībā. Protams, ka, ja tāds būs, tas būs atsevišķs Ministru kabineta lēmums. Viss notiek secīgi atbilstoši plānam," viņš piebilda.

Martinovs žurnālistiem ceturtdien sacīja, ka starpfinansējuma summa no sākotnēji biznesa plānā pieminētajiem 225 miljoniem eiro palielinājusies līdz 257 miljoniem eiro "objektīvu iemeslu dēļ", tomēr sīkāk šos iemeslus viņš nekomentēja.

Atbildot uz jautājumu, vai aviokompānija obligacionāru sapulcē sagaida pozitīvu obligacionāru lēmumu, lai varētu virzīties tālāk ar starpfinansējuma piesaisti, Martinovs norādīja, ka ir "kaut kādi pieņēmumi, notikušas diskusijas un sarunas," lai dotu pamatotu cerību, ka tas varētu notikt.

"airBaltic" iepriekš uzsvēra, ka plānotais starpfinansējums nav atkarīgs no Latvijas valsts finansiālas līdzdalības. Vienlaikus valsts kā esošais "airBaltic" obligāciju turētājs saskaņā ar nesen pieņemto regulējumu var pēc izvēles piedalīties finansējumā proporcionāli tai piederošo obligāciju apmēram.

Jau ziņots, ka Saeimā 25. augustā pieņemtais "airBaltic" finanšu stabilizācijas pasākumu likums paredzēja valdībai deleģējumu valsts iespējamai dalībai "airBaltic" starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem.

"airBaltic" padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas sākotnēji likviditātes uzlabošanai paredzēja piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.

Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija vairāk nekā 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.

"airBaltic" obligāciju turētāji augustā atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.

Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.