2. ceturksnī Latvijā bija 19,7 tūkstoši brīvu darbvietu

2026. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 19,7 tūkstoši brīvo darbvietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,5 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 9,2 tūkstoši. No visām Latvijā pieejamām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,1 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,1 %, bet privātajā – 1,7 %.

Salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, brīvo darbvietu skaits ir samazinājies par 0,4 tūkst. jeb 1,8 %. Privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājies par 0,2 tūkst. jeb 2,2 %, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 0,1 tūkst. jeb 1,4 %.

2026. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 904,2 tūkst. aizņemto darbvietu. Salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 12,9 tūkst. jeb 1,4 %. Privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits gada laikā pieaudzis par 8,4 tūkst. jeb 1,4 %, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 4,5 tūkst. jeb 1,5 %.

Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā - 3,5 %, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā - 2,6 %, kā arī vienkāršo profesiju pamatgrupā - 2,5 %.

Starp nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē - 6,2 %, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - 3,3 %, bet administratīvo un atbalsta dienestu darbības, kā arī izdevējdarbības, apraides un satura producēšanas un izplatīšanas darbības nozarēs - 2,8 %.

Reģionos 2026. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā (2,6 % jeb 16,2 tūkst.), viszemākais - Latgalē (0,9 % jeb 0,6 tūkst.). Zemgalē brīvas bija 1,5 % jeb 1,0 tūkst. darbvietu, savukārt Vidzemē un Kurzemē brīvo darbvietu īpatsvars bija vienāds - 1,1 %, kas skaitļos Vidzemē veidoja 1,0 tūkst. darba vietu, bet Kurzemē - 0,9 tūkst.