Vai "airBaltic" var draudēt maksātnespēja? Eksperta viedoklis

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" 257 miljonu eiro finansējums ar 25% aizdevuma likmi ir mēģinājums par ļoti dārgu naudu nopirkt laiku, taču tas vēl vairāk palielina kompānijas finanšu riskus, aģentūrai LETA pauda starptautiska finanšu konsultāciju un audita uzņēmuma "Grant Thornton Baltic" vadošais partneris Latvijā Raitis Logins.

"25% likme pati par sevi ir ļoti skarbs signāls finanšu pasaulei par riska līmeni, ko finansētāji saskata uzņēmumā. Iespējams, šī bija vienīgā opcija izdzīvot, nopērkot par dārgu cenu laiku, tomēr tas vēl vairāk attālina kompāniju no darījuma ar investora, uz kuru mēs joprojām ceram," uzsver Logins, skaidrojot, ka būtībā "airBaltic" pērk laiku, maksājot aptuveni 64 miljonus eiro gadā, ja tiek izmantots viss 257 miljonu eiro finansējums. Tas ir vairāk nekā 5,3 miljoni eiro mēnesī jeb aptuveni 176 000 eiro dienā tikai procentos.

Logins uzsver, ka katrs mēnesis, ko uzņēmums pavada investora meklējumos, maksā miljonus. "Tas nozīmē, ka "airBaltic" vairs nevar atļauties vienkārši gaidīt labāku tirgus situāciju vai cerēt uz investora parādīšanos. Investors ir jāatrod līdz brīdim, kad šis dārgais finansējums kļūst par vēl dārgāku problēmu," pauž "Grant Thornton Baltic" vadošais partneris Latvijā.

Viņš norāda uz trim iespējamajiem scenārijiem. Ja līdz 2027. gada 26. februārim "airBaltic" nebūs izdevies piesaistīt stratēģisko investoru vai panākt būtisku finanšu situācijas uzlabojumu, viens no iespējamajiem scenārijiem būs kārtējais īstermiņa aizdevums iepriekšējo saistību segšanai. Taču 25% gada procentu likme šobrīd ir negatīvs signāls finanšu tirgum. Ja uzņēmuma finanšu rādītāji nemainīsies, nākamā aizdevuma nosacījumi var būt vēl smagāki, ievelkot "airBaltic" arvien dziļāk parādu un procentu maksājumu jūgā. Šādā situācijā jauns aizdevums problēmu neatrisinātu, bet atkal tikai nopirktu uzņēmumam papildu laiku.

Otrs scenārijs ir jauna valsts naudas injekcija, par ko politiski būs jālemj jaunajai valdībai. Tomēr katrs nākamais ieguldījums kļūst arvien grūtāk pamatojams, ja nav skaidri redzams ceļš uz pelnītspēju un finansiālu patstāvību. Valstij šādā gadījumā būtu jāizvēlas starp politiski sāpīgu atteikšanos no papildu atbalsta un vēl vienu finansiāli ļoti dārgu mēģinājumu uzturēt uzņēmumu virs ūdens.

Trešais un skarbākais scenārijs ir maksātnespēja. "Bez savlaicīga un ticama risinājuma jautājums vairs nebūs par "airBaltic" attīstību, bet gan par to, vai un kādā apjomā uzņēmums vispār spēs turpināt pastāvēt," uzsver Logins.

Jau ziņots, ka "airBaltic" ir vienojusies ar atsevišķiem esošajiem obligacionāriem un trešo pušu finansējuma nodrošinātājiem par starpfinansējuma nosacījumiem līdz 257 miljoniem eiro. Finansējuma mērķis ir stiprināt uzņēmuma likviditāti un nodrošināt finanšu resursus, kas nepieciešami jaunā biznesa plāna īstenošanai.

Plānotā finansējuma saņemšanai vēl nepieciešams "airBaltic" obligacionāru un akcionāru apstiprinājums. Obligāciju turētāju sapulce, kurā paredzēts skatīt attiecīgo priekšlikumu, ir sasaukta 11. septembrī.

Lidsabiedrībā skaidro, ka pēc nepieciešamo apstiprinājumu saņemšanas un pārējo nosacījumu izpildes paredzēts, ka 180 miljoni eiro būs pieejami neilgi pēc obligacionāru piekrišanas saņemšanas, savukārt vēl 77 miljoni eiro kļūs pieejami pēc papildu nosacījumu izpildes.

Starpfinansējumu paredzēts piesaistīt, emitējot jaunas obligācijas, kuru dzēšanas termiņš būtu 2027. gada 26. februāris. Procentu likme noteikta 25% gadā.

Tāpat ziņots, ka "airBaltic" padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas tostarp likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.

Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.

Tāpat biznesa plāns paredz, ka aviokompānija līdz 2026. gada beigām ekspluatēs 36 "Airbus A220-300" lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šogad 25. augustā izsludināja Saeimā 20. augustā steidzamības kārtā pieņemto "airBaltic" finanšu stabilizācijas pasākumu likumu.

Pieņemtais likums paredz valdībai deleģējumu valsts iespējamai dalībai "airBaltic" starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem. Ministru kabinets (MK) varēs pieņemt atsevišķu lēmumu par obligāciju iegādi, ja tas būs nepieciešams.

Tāpat paredzēts veikt no valsts aizdevuma un valstij jau piederošajām obligācijām izrietošo prasījumu kapitalizāciju uzņēmuma pamatkapitālā. Tas nozīmē, ka valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā un atlikušo aizdevuma apmēru vairāk nekā 18 miljonu eiro apmērā varēs pārvērst "airBaltic" kapitāldaļās.

Valdība 25. augustā atbalstīja arī "airBaltic" atlikušā valsts aizdevuma pamatsummas 18 miljonu eiro apmērā maksājuma termiņa pagarināšanu līdz šā gada 30. decembrim.

"airBaltic" obligāciju turētāji šomēnes atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.

Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" ir apturējusi iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.