Lai gan šī vasara ir saulaina un silta, izcilu ābolu ražu augļkopji šogad negaida. «Desmit ballu sistēmā šā gada ražai varētu likt četrinieku,» Neatkarīgajai teic 120 ābeļu dārza saimnieks Ivars Andiņš no Tukuma novada Sēmes pagasta. Savukārt atsevišķos komercdārzos Vidzemē ābolu šogad tikpat kā vispār nav.
Staigājot pa Andiņu ģimenes pushektāru lielo ābeļu dārzu Sēmē, šķiet, ka augļkopjiem par ābolu ražu sūdzēties būtu grēks – vairāku ābeļu zari līkst no augļu svara, atsevišķi zari pat atstutēti, lai tie nenolūztu no augļu pārpilnības. «Āboli mums ir izauguši vienmēr – vienu gadu vairāk, citu mazāk, bet tādu gadu, kad ābolu vispār nebūtu bijis, neatceros,» atklāj I. Andiņš.
Šajā dārzā pirmās ābeles iestādītas 1995. gadā, bet pēc trim gadiem dārzs papildināts ar jauniem stādiem. Šobrīd dārzā aug 120 pundurābeļu un puspundurābeļu. Stādi vesti no Latvijas labākajiem augļu dārziem – Pūres un Dobeles.
Lai gan ābeles necieta no pavasara salnām, krusas vai citas dabas kataklizmas, kā ir bijis citus gadus, pēc I. Andiņa vērtējuma raža būs tikai viduvēja – ābelēm tomēr ir skādējušas abas iepriekšējās ziemas. Šogad vairāk nekā citus gadus ābeles iecienījuši arī kaitēkļi. Savukārt ziemā dārzā bieži ciemojušās stirnas, kas apgrauzušas daļu ābeļu. Visi šie faktori ietekmējuši ābolu ražu. Savukārt siltā un saulainā laika dēļ āboli šogad ienākas agrāk nekā citus gadus.
Par šā gada ābolu ražu ir norūpējies Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers. «Vidzemē ir vissliktākā situācija. Visvairāk ziemā ir cietuši jaunie augļu dārzi. Taču arī Kurzemes un Zemgales audzētāji šogad nevar lepoties ar ļoti labām ražām,» Neatkarīgajai sacīja J. Zilvers. SIA Līgatnes ābele dārzos, kuros ik gadu varēja priecāties par skaistiem un gardiem āboliem, šogad izskatās tik tukšs kā pēc ražas novākšanas. «Šogad ir ļoti slikta raža – aptuveni trīs reizes mazāka nekā pērn. Viens dārzs ir pilnīgi tukšs, otrā – nedaudz ābolu,» Neatkarīgajai sacīja SIA Līgatnes ābele valdes priekšsēdētājs Leonīds Likums. Viņaprāt, ābelēm ir stipri kaitējusi pagājusī ziema, kas sākās tik pēkšņi, ka zeme nepaspēja sasalt. «Pavasarī ābeles skaisti ziedēja, un izskatījās, ka varētu būt laba raža. Taču tagad ābeļu dārzs dzeltē, kokiem miza ir saplaisājusi,» stāstīja L. Likums.
Par to, kāda cena būs āboliem šogad, vēl ir pāragri spriest, jo tikai šobrīd sāk ienākties pirmie vasaras āboli. Pēc viņa teiktā, ābolu cenu Latvijā lielā mērā nosaka Polija. Ja šajā ābolu lielvalstī raža ir laba un arī apkārtējās valstīs ābolu netrūkst, tad jau puslīdz droši var prognozēt, ka cena būs zema.
«Jo saulaināka vasara, jo āboli sarkanāki, un Latvijas patērētājiem tieši sarkanie āboli garšo visvairāk,» atklāj I. Andiņš. Savukārt Eiropā šobrīd valdot pretēja mode – cieņā esot zaļas krāsas āboli, kas pēc garšas ir skābāki. I. Andiņš Eiropas tendences pārzina ne tikai tāpēc, ka ābolu audzēšana ir viņa sirdslieta, viņš SIA Maxima Latvija rūpējas par sabiedriskām attiecībām, un uzņēmuma veikalos tiek pārdoti ne tikai vietējie, bet arī ievestie augļi. Maxima speciālisti secinājuši, ka visvairāk āboli tiek pirkti pavasarī, tad to tirdzniecības apjomi apsteidz pat banānu, apelsīnu, bumbieru un mandarīnu pārdošanu. Vietējie āboli pagaidām lielveikalos nav nopērkami. Tie parādīsies vēlāk, un, pēc I. Andiņa teiktā, ja vien nav pārāk liela cenu atšķirība, pircēji Latvijā izvēlas vietējos ābolus.