Dabasgāzes cena pieaugusi par gandrīz piektdaļu
Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta "Dutch TTF" cena šogad jūlijā bija 53,29 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 18,3% vairāk nekā jūnijā, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda tirdzniecības analītiķis Kristaps Avotiņš.
Cenu augšupvērsto tendenci mēneša gaitā noteica ģeopolitiskās situācijas saasināšanās Tuvajos Austrumos. Jūlija pirmajā pusē ASV un Irāna atsāka savstarpējus militārus triecienus, tādējādi faktiski pārtraucot iepriekšējā mēnesī noslēgto 60 dienu pamiera vienošanos. Konflikta eskalācija no jauna palielināja riskus dabasgāzes infrastruktūras drošībai Persijas līcī un kuģošanai caur Hormuza šaurumu, kur mēneša laikā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kuģu kustība bija būtiski ierobežota. Tādējādi TTF cena pieauga gandrīz visa mēneša garumā un īslaicīgi pārsniedza 60 eiro par MWh, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo četru mēnešu laikā.
Papildu atbalstu dabasgāzes cenu kāpumam sniedza kārtējais karstuma vilnis Eiropā, kas palielināja elektroenerģijas pieprasījumu gaisa kondicionēšanai un dabasgāzes izmantošanu elektroenerģijas ražošanā. Līdztekus augstā upju ūdens temperatūra ierobežoja atomelektrostaciju darbību Eiropā, īpaši Francijā, tādējādi samazinot kodolenerģijas pieejamību un arvien vairāk palielinot gāzes elektrostaciju lomu elektroenerģijas bilancē.
Vienlaikus Āzijas dabasgāzes indeksa JKM cenas kāpums palielināja tās prēmiju par Eiropas TTF cenu, veicinot elastīgo LNG kravu novirzīšanu uz Āzijas tirgiem un samazinot Eiropai pieejamo piegāžu apmēru. Mēneša beigās pēc paziņojumiem par ASV un Irānas savstarpējo uzbrukumu pauzi cenas atkāpās no augstajiem līmeņiem, kas mazināja tūlītējo ģeopolitisko riska prēmiju. Tomēr situācija saglabājās īpaši neprognozējama, un ilgstošie kuģošanas traucējumi un drošības riski kavēja Kataras LNG ražošanas un eksporta atjaunošanu, saglabājot bažas par ierobežotām piegādēm arī turpmākajos mēnešos.
Eiropas Savienības (ES) dabasgāzes krātuvju aizpildījums jūlija beigās sasniedza 56,67%, palielinoties par astoņiem procentpunktiem salīdzinājumā ar jūniju, taču saglabājās par 12 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāks krājumu līmenis un lēnais papildināšanas temps uztur augstu tirgus spriedzi un cenu jutīgumu pret ģeopolitiskās situācijas saasinājumiem, kā arī laika apstākļu izmaiņām, kas var ietekmēt dabasgāzes patēriņu.
Jūlijā jēlnaftas nākotnes kontrakta ("Front Month Brent crude oil") vidējā cena samazinājās par nepilnu 1% salīdzinājumā ar jūniju un bija 83,97 ASV dolāri par barelu. Tomēr mēneša laikā cenu dinamika bija izteikti augšupvērsta, no aptuveni 72 ASV dolāriem par barelu līmeņa mēneša sākumā naftas cena līdz 23. jūlijam strauji pieauga un pārsniedza 100 ASV dolārus par barelu līmeni, kopumā sadārdzinoties par aptuveni 40%. Cenu kāpums sākās pēc tam, kad jūlija pirmajā pusē sabruka iepriekšējā mēnesī panāktais ASV un Irānas pagaidu pamiers, un abas puses atsāka triecienus militārajiem un ar enerģētiku saistītiem objektiem. Vienlaikus tika atjaunota Irānas ostu blokāde, ierobežojot arī tās naftas eksporta iespējas, bet kopējā tankkuģu satiksme Hormuza šaurumā būtiski saruka, palielinot naftas piegāžu kavējumu, transportēšanas izmaksu un drošības riskus.
Spriedzi papildus palielināja Irānas atbalstītā Jemenas hutiešu grupējuma iesaistīšanās konfliktā. Grupējums paziņoja par Saūda Arābijas kuģu blokādi un veica uzbrukumus tankkuģiem un enerģētikas infrastruktūrai Sarkanās jūras reģionā, tādējādi apdraudot Saūda Arābijas naftas eksporta plūsmas caur Bābelmandeba šaurumu. Tomēr straujāku cenu kāpumu ierobežoja vājš naftas pieprasījums Ķīnā, kas mazināja spiedienu uz globālo naftas tirgu. Tikmēr atbalstu cenām sniedza zemie ASV kopējie komerciālie un stratēģiskie jēlnaftas krājumi, kuri jūlija sākumā bija sarukuši līdz 730,8 miljoniem barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 1984. gada.
Mēneša pēdējā nedēļā "Brent" naftas cena samazinājās pēc ASV un Irānas uzbrukumu īslaicīgas apturēšanas, kas uzlaboja tirgus noskaņojumu un pastiprināja gaidas par konflikta diplomātisku atrisināšanu. Sarunas ar starpnieku iesaisti turpinājās arī pēc tam, kad abas puses apmainījās ar jauniem militāriem triecieniem.
Eiropas emisiju kvotu "Dec.26" kontrakta ("EUA Futures") cena jūlijā palielinājās par 3%, vidēji sasniedzot 81 eiro par tonnu. Mēneša pirmajā pusē cenas svārstījās ap 80 eiro par tonnu, tirgum piesardzīgi gaidot 17. jūlijā publicēto Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu mērķētai ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (EU ETS) pārskatīšanai. Pēc priekšlikuma publiskošanas tirgus reaģēja pozitīvi, jo līdz 2030. gadam netika mainīts pašreizējais kvotu piedāvājuma samazināšanas temps, kas no 2028. gada ir 4,4% gadā, savukārt 2031.-2035. gadam to rosināts samazināt līdz 3,7% gadā. Tas bija stingrāks samazinājuma temps nekā tirgus bija gaidījis, jo iepriekš tika pieļauta palēnināšana līdz aptuveni 3% gadā.
Vienlaikus EK rosināja izveidot aptuveni 30 miljardu eiro vērtu investīciju atbalsta mehānismu rūpniecības dekarbonizācijas projektiem, ko finansētu ar 400 miljonu emisiju kvotu, taču šo kvotu nonākšana tirgū paredzēta pakāpeniski vairāku gadu laikā, nevis kā vienreizējs piedāvājuma pieaugums. Tādējādi "Dec.26" EUA kontrakta cena pieauga līdz teju 87 eiro par tonnu, sasniedzot augstāko līmeni kopš gada sākuma. Mēneša beigās cenas atkāpās un stabilizējās ap 82 eiro par tonnu, ko veicināja peļņas fiksēšana pēc straujā kāpuma, tehniskā cenu pretestība un zemāka vasaras perioda tirgus likviditāte, savukārt karstais laiks un lielāks elektroenerģijas ražotāju pieprasījums pēc kvotām ierobežoja tālāku cenu kritumu.
