LTA: Aizvērtajos "Mere" veikalos milzīgos kvantumos bojājas pārtika; darbinieki atstāti bez algas

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) paziņo, ka pēc pēdējo stundu datiem iesaldētās Latvijas komersantu naudas un preču apjoms slēgtajā "Mere" veikalu tīklā (SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiāles Latvijā) ir sasniedzis 1 miljonu 520 tūkstošus eiro. LTA pieteikušies atbalstam jau 10 ražotāji un vairumtirgotāji.

Kā Delfi TV un TV24 tiešraidē "Uz līnijas" norādīja skatītāji un patērētāji, šī tīkla slēgšana rada nopietnus inflācijas riskus trūcīgākajiem iedzīvotājiem, kuriem zemo cenu segments citviet nav sasniedzams. Tam paralēli slēgtajos objektos tonnām pūst un bojājas pārtikas produkti (gaļa, olas u.c.), kurus spēkā esošo administratīvo liegumu dēļ ir aizliegts pat nodot labdarības organizācijām, radot neattaisnojamu pārtikas izniekošanu. Tāpat LTA saņēmusi izmisušu informāciju no tīkla veikala vadības - darbiniekiem algas netiek izmaksātas, jo FID norādījis, ka prioritāte ir preču atdošana.

LTA nav apmierināta ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) piedāvātajiem risinājumiem saistībā ar slēgto "Mere" veikalu tīklu. Jaunākie iestāžu lēmumi nostāda labticīgos Latvijas ražotājus un parastos darbiniekus tiesiski un finansiāli neapskaužamā situācijā.

LTA rīcībā esošā jaunākā informācija liecina, ka šobrīd Latvijas piegādātāji, kuru kopējie iesaldētie līdzekļi un preces jau pārsniedz 1 miljonu 520 tūkstošus eiro, saņemt savu naudu var tikai pēc samērā absurdas shēmas. Lai uzņēmums atgūtu līdzekļus, tam vispirms ir jāsaskaņo savs prasījums ar pašu slēgto "MERE" vadību, un tad "Mere" (!) ir jālūdz FID atļauja veikt konkrēto norēķinu. Pārējie uzņēmumi savu naudu un preces redzēs tikai pēc galīgās inventarizācijas pabeigšanas, kas praktiski nenotiks ātrāk par nedēļu. Un nav skaidrs, cik lielā mērā MERE spēks samaksāt un kas notiks ar neapmaksāto.

Vissmagākā situācija šobrīd ir ar preču fizisko atpakaļsaņemšanu. Tā kā jautājums par tiesībām šīs preces tālāk pārdot Latvijas tirgū joprojām ir tikai "procesā" (sarunās ar PVD un Zemkopības ministriju), uzņēmēji ir iedzīti strupceļā.

"Šobrīd valdība spiež Latvijas piegādātājus spēlēt bīstamu finanšu azartspēli un izvēlēties starp diviem milzīgiem riskiem. Pirmkārt, uzņēmējs var riskēt un savākt savas neapmaksātās preces atpakaļ, taču, kamēr nav atļaujas tās pārdot citur, produkcija noliktavās vienkārši sapūs un nesīs 100% zaudējumus. Otrkārt, uzņēmējs var riskēt, atstāt preci un naivi cerēt, ka sankcionētais Krievijas tīkls kaut kad nākotnē saskaņos papīrus un samaksās par šo produkciju. Šāds valsts iestāžu nodrošināts tiesiskais vakuums ir nepieņemams," uzsver LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Tikpat diskriminējošs lēmums ir pieņemts attiecībā uz simtiem bez iztikas palikušo darbinieku. Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem, slēgto veikalu darbinieki drīkst saņemt savu nopelnīto algu uzreiz tikai tad, ja darba līgums ir ticis noslēgts līdz 2024. gada 31. decembrim. Savukārt visiem pārējiem darbiniekiem, kuri uzsākuši darbu pēc šī datuma, ir jāraksta individuāls iesniegums FID un jāgaida ierēdņu labvēlība, lai saņemtu savu naudu.

LTA atgādina, ka vēl šī gada 27. februārī pats FID oficiālā vēstulē garantēja, ka šis tīkls ir pilnīgi legāls un nav nekāds sankciju subjekts. Cilvēki slēdza darba līgumus un piegādāja preces ar 100% paļāvību uz valsts dienestu teikto.

LTA pieprasa Ministru prezidentam Andrim Kulbergam nekavējoties pārtraukt šo birokrātisko nihilismu un ieviest vienotu, valstisku un taisnīgu mehānismu gan preču tūlītējai atpakaļatdošanai un tālākpārdošanai, gan visu strādājošo algu izmaksai.

FID skaidro patieso situāciju

Finanšu izlūkošanas dienests, reaģējot uz Danusēviča izteikumiem, skaidro, ka viņa teiktais neatbilst patiesībai, proti, Darbiniekam nav jāiesniedz FID atsevišķs iesniegums, lai saņemtu darba samaksu. Par neizmaksātu darba samaksu darbiniekam vispirms jāvēršas pie sava darba devēja. Ja darba tiesisko attiecību jautājumu neizdodas atrisināt, darbinieks var vērsties Valsts darba inspekcijā.

Darba samaksa joprojām ir jāizmaksā, plašāk Valsts darba inspekcijas skaidrojumā: Starptautiskās sankcijas neatceļ darbinieku tiesības - kas jāzina, ja darba devējs pārtrauc darbību?

Tāpat FID skaidro, ka tklīdz sankcijas skāra “MERE” pārvaldošos uzņēmumus, FID uzsāka nepieciešamās procedūras un saziņu ar iesaistītajām pusēm. Reaģējot uz saņemtajiem iesniegumiem, FID lēma izdot vispārīgo administratīvo aktu, kas ļauj Latvijas ražotājiem, piegādātājiem un citām trešajām personām atgūt viņiem piederošās preces, kas palikušas sankcijām pakļauto uzņēmumu rīcībā, lai mazinātu kaitējumu ar sankcijām nesaistītām personām.

Piegādātājiem nav jāsaņem individuāla FID atļauja un nav jāiesniedz FID atsevišķs iesniegums par savu preču atgūšanu, ja situācija atbilst lēmumā noteiktajiem nosacījumiem. Lai vienotos par preču saņemšanu, uzņēmējiem jāsazinās tieši ar SIA “LATPRODUKTI”, UAB “Valiente” filiāli Latvijā vai to pilnvaroto pārstāvi.

Pēc FID skaidrotā, sankciju noteikšana neaizliedz SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiālei Latvijā sazināties ar saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem. Tieši uzņēmumiem ir pienākums organizēt savu saistību izpildi sankciju regulējuma robežās. Tāpēc gan darbiniekiem par darba samaksas jautājumiem, gan piegādātājiem par savu preču saņemšanu vispirms jāvēršas pie attiecīgā uzņēmuma vai tā pilnvarotā pārstāvja.

Jau ziņots, ka Danusēvičs ceļ trauksmi par notiekošo pēc "Mere" slēgšanas.