Zemo cenu grozs un samazināts PVN – vai pircēji tiešām ietaupa?
Jūnijā pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms gada laikā audzis par 4,6%, bet kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums – par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Latvijā darbojas “zemo cenu grozs”, bet kopš jūlija atsevišķiem pamatproduktiem samazināts arī PVN. 360 Ziņas skaidroja, vai lētākas atsevišķas preces nozīmē arī mazāku kopējo pirkuma čeku.
Statistika rāda, ka pārtikas veikalos pērkam vairāk, taču tas vēl nenozīmē, ka pārtikas cenas kļuvušas maciņam draudzīgākas. SEB bankas galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro jaunākos CSP datus: “Darba samaksas kāpums ir saglabājies, arī pirktspēja turpina atjaunoties, kas nozīme to, ka veidojas pietiekami apstākļi, lai patēriņš pieaugtu. Līdz ar to gan noskaņojums, gan arī tas, ka rocība nevienmērīgi, bet uzlabojas.”
Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe stāsta vairāk: “Tas cenu grozs, kuram ir samazināts, viņš ir Latvijas iedzīvotājam raksturīgs, tādam vidējam latvietim, un viņš noteikti kaut kādu pienesumu no tā iegūst, jautājums uz cik ilgu laiku un vai tas vispārējais cenu pieaugums neapēdīs samazinājumu.”
Šobrīd darbojas divi mehānismi, kuru mērķis ir mazināt iedzīvotāju izdevumus par pārtiku - “zemo cenu grozs” un samazinātais PVN atsevišķiem produktiem. Tomēr rodas jautājums, vai zemākas cenas vienām precēm netiek kompensētas ar citu preču sadārdzināšanu un vai populārāko produktu cenu kāpums netiek pamatots ar globālo nestabilitāti un energoresursu sadārdzinājumu.
Latvijas Tirgotāju savienības valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis noliedz, ka veikalnieki varētu sadārdzināt citus produktus: “Veikalnieki nekompensēs šo cenu pieaugumu uz citu preču rēķina, jo, ja cena precei pieaug, tad cena palielināsies veikalos, bet tas nekādā gadījumā nebūs tā, ka mēs kādai precei vēl palielināsim cenas nekā tai precei, kas ir zemo cenu grozā iekšā.”
Tuvo Austrumu krīze risinās vairāk nekā 4000 kilometru attālumā, taču jau rudenī tās sekas varētu izjust arī Latvijas veikalos. Caur Hormuza šaurumu tiek pārvadāti vairāki pārtikas ražošanai nepieciešami resursi, tādēļ nozares eksperti brīdina - krīze var sadārdzināt pārtiku un skart arī mūsu maciņus.
Dainis Gašpuitis skaidro: “Visvairāk būs jūtams nākamgad. Uz šo rudeni, visdrīzāk, lielāko lomu nospēlēs, kāda būs raža. Ja situācija būs labvēlīga, tas kāpums būs salīdzinoši nebūtisks.”
Vai pircēju ietaupījumu nav apēdis citu preču sadārdzinājums, objektīvi varēs vērtēt tikai rudenī, salīdzinot vairāku mēnešu datus.
