Satiksmes ministrs: reģionālajos autobusos varētu celties biļešu cenas

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) neizslēdz iespēju, ka budžeta trūkuma dēļ reģionālajos pārvadājumos varētu celt biļešu cenas un ieviest līdzmaksājumu braukšanas maksas atvieglojumu saņēmējiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja ministrs.

Viņš atzina, ka mērķis ir saglabāt reģionālo sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, tomēr realitātē dažādu ģeopolitisku notikumu dēļ izmaksas aug, un to visu varētu nebūt iespējams nosegt. "Tad ir jautājums, ko mums darīt. Tas ir tas lielākais izaicinājums," sacīja Kozlovskis.

Ministrs pauda, ka Latvijā ir izteikti plašs atvieglojumu loks, kā arī Ministru kabinets tikko ir paplašinājis "Goda ģimeņu" saņēmēju loku.

Pēc viņa teiktā, tas rada aptuveni nepilna miljona eiro papildu finansējuma nepieciešamību. "Avots finansējumam nav noteikts, un to atrast nozarē nevarēsim. Finansējumu neviens nav gatavs palielināt, tādēļ, visticamāk, būs jāskatās uz daļēja līdzmaksājuma iekļaušanu," piebilda Kozlovskis.

Viņš skaidroja, ka ir daudz un dažādas pasažieru kategorijas, kuras nemaksā nemaz. "Ja tā vienkāršoti runā, ja biļete maksā divus eiro, tad līdzfinansējums no personas būtu 20 centi," skaidroja ministrs.

Jautāts, vai nākamgad plānots celt arī reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas, viņš atzina, ka "negrib populistiski, neskatoties uz vēlēšanu ciklu, kaut ko sasolīt, ka viss ir un būs".

"Mēs runājam par ekonomiku un satiksmes nozari, kas balstās uz pašu ieņēmumiem un valsts dotācijām, kurās piešķir summu "x". Ja šī summa "x" nepalielinās, tad ir jāskatās uz iekšējiem risinājumiem. Ja politiski tiek pieņemts lēmums palielināt izdevumu bāzi, tad tas ir jāplāno vidējā termiņā. Tas nav vienreizējs pasākums," uzsvēra Kozlovskis.

Viņš atzina, ka patlaban nozarei ir vajadzīgs skaidrs modelis, pretējā gadījumā katru gadu tiks palielināts dotāciju apmērs un segts iztrūkums, kas nav ilgtermiņa plāns. "Ja nerunājam tikai par reģionālajiem pārvadājumiem, bet skatāmies plašāk uz valsts finansējumu, tad vidējā termiņā neredzu tādu izrāvienu, ka varam ekonomiski strauji izaugt un segt visu," rezumēja Kozlovskis.

Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš aģentūrai LETA skaidroja, ka maršruta tīkla izmaksas veidojas no līguma summām, ko piedāvā pārvadātāji, un nobrauktajiem kilometriem. "Vienlaikus ir zināma valsts budžeta dotācija, biļešu ieņēmumi un valsts finansētie braukšanas maksas atvieglojumi. Saskaitot šos elementus kopā, ir tikai daži instrumenti, ar ko ir iespējams ekonomēt vai iegūt papildu ieņēmumus," sacīja Lapiņš.

Viņš teica, ka papildu ieņēmumus var iegūt ar biļešu cenu pieaugumu vai lūdzot braukšanas maksas atvieglojumu saņēmējiem līdzmaksājumu, kā arī ir iespējams mazināt kilometru apmēru, bet vienīgais, ko nevar izmainīt, ir līguma summa, jo atbilstoši indeksācijai tās tikai pieaugs.

"Ja redzam, ka nepietiek valsts finansējuma no budžeta, tad ir jāprasa vai nu lielāka samaksa par biļetēm, jo biļešu ieņēmumi sedz aptuveni 35% no izdevumiem, vai braukšanas maksas atvieglojumu saņēmējiem jāpiemaksā, piemēram, 10% no biļešu cenas," piebilda Lapiņš.

Jau ziņots, ka risinājumus reģionālo autobusu pārvadājumu jomā valdība varētu skatīt augustā.