Viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Latvijā – Rīgas dzirnavnieks – jau uzsācis jaunās graudu ražas pieņemšanu, par tonnu kviešu, rudzu un auzu maksājot par 10–25% augstāku cenu nekā pērn šajā laikā. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs (LTVC) brīdina, ka iespējams kviešu deficīts pasaulē. Taču Latvijā graudu raža gaidāma tik liela, ka daļu varēs pārdot ārpus valsts robežām.
Vakar no rīta uz Rīgas dzirnavnieku rudzu graudu kravu bija atvedusi Ikšķiles zemnieku saimniecības Lauciņi mašīna. Šī saimniecība šogad ir pirmā, kas sākusi vest jaunās ražas graudus uz pārstrādes uzņēmumu. Pirmo šā gada ražas kravu Lauciņi Rīgā nogādāja otrdien. Rīgas dzirnavniekā pagaidām dienas laikā iegriežas vien pāris mašīnu ar jaunās ražas graudiem, taču, visticamāk, ar augusta sākumu mašīnas plūdīs nepārtrauktā straumē kā katru gadu. Tad, ja būs nepieciešams, graudu pieņēmēji strādās līdz vēlai naktij. Karstākā graudu pieņemšanas sezona parasti ilgstot aptuveni divus mēnešus. Lai gan šogad zemenes, mellenes, upenes un citas ogas ienācās agrāk nekā iepriekšējos gados, labības kulšana šogad neesot sasteigta – pirmā jaunās ražas graudu krava uz pārstrādi atvesta jūlija beigās – tāpat kā citus gadus.
A/s Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons Neatkarīgajai stāstīja, ka ik gadu graudus uzņēmumam piegādā aptuveni
70 zemnieku saimniecību un šogad plānots pieņemt aptuveni 100 000 tonnu kviešu, rudzu un auzu.
Pēc uzņēmuma vadības un speciālistu vērtējuma, graudu kvalitāte šobrīd ir laba. Tiesa, bez kaltēšanas neiztikt, taču visā uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē ir bijušas tikai pāris tādas sezonas, kad varēja iztikt pilnīgi bez žāvēšanas.
«Ja laika apstākļi pieturēsies sausi un zemnieki varēs laikus uzsākt kulšanas darbus, tad šķiet, ka graudu kvalitāte šogad būs labāka nekā pērn. Pirmajai rudzu kravai visi rādītāji kvalificējās pārtikas graudu kritērijiem, un arī novērojumi laukos liecina par samērā labas kvalitātes iespējamo ražu,» atzina S. Jansons.
Kvalitāte un biržas cenas
Šobrīd Rīgas dzirnavnieka noteiktās iepirkumu cenas graudaugiem ir par 10–25% brangākas nekā pērn. Par augstākas grupas rudziem uzņēmums šobrīd maksā 120 latu tonnā, kviešiem – 145 latus tonnā, bet auzām – 100 latu tonnā bez PVN. Arī LTVC rīcībā esošā informācija liecina, ka augstas kvalitātes kviešu cenas šobrīd par apmēram 10 ASV dolāriem tonnā pārsniedz iepriekšējā gada līmeni.
Labības iepirkuma cenu nosaka gan graudu kvalitāte, gan arī situācija pasaules tirgū. «Lai saražotu augstas kvalitātes gala produktu, ir nepieciešama augstas kvalitātes izejviela. Šeit ir iesaistīta visa ražošanas ķēde – jo labāki būs graudi, jo kvalitatīvāki būs milti, kas savukārt nodrošina aukstāku maizes kvalitāti un stabilāku ražošanas procesu. Līdz ar to, protams, mēs esam ieinteresēti iepirkt pēc iespējas labākas kvalitātes graudus un līdz ar to par tādiem arī maksājam augstāku iepirkuma cenu,» sacīja S. Jansons. Ik gadu uzņēmums attīstībā investē aptuveni miljonu latu. Šogad veikti gan remonti, piemēram, renovēti graudu uzglabāšanas torņi, modernizēti elevatori, gan arī iegādātas jaunas iekārtas, piemēram, fotoseparators, kas atdala tā sauktos melnos graudus. Pie jaunām iekārtām šogad tikusi arī Rīgas dzirnavnieka laboratorija.
Taču zemniekiem jārēķinās, ka labības cenu nosaka ne tikai izaudzēto graudu kvalitāte un Latvijas tirgus ekonomika, bet arī situācija pasaules tirgū. Pērn, piemēram, sausums Krievijā izraisīja graudu cenu pieaugumu arī Latvijā. Pagaidām, pēc S. Jansona teiktā, neesot dzirdēts par lielām dabas kataklizmām lielajās graudu audzētājvalstīs, kas varētu būtiski ietekmēt situāciju tirgū.
Savukārt LTVC rīcībā esošā informācija liecina, ka ASV kviešu raža, neraugoties uz lielākām platībām, būs zemākā kopš 2007. gada, jo ziemas kviešus ietekmējis sausums. Savukārt Eiropā sausuma draudi ir mazinājušies. Taču, tā kā arī Kanādas labības iepirkums var nesasniegt plānoto līmeni, šobrīd pastāv bažas, ka pasaules tirgū varētu pietrūkt augstas kvalitātes cieto kviešu. Tādējādi ES tirgū importa cieto kviešu cenas būs augstākas, prognozē LTVC.
«Vienlaikus jārēķinās, ka arī graudu biržās notiek finanšu piesaistes un spekulācijas. Šobrīd visi gaida, kas notiks ar ASV dolāru, un tā svārstības var visai nopietni ietekmēt arī graudu cenas, lai arī cik dīvaini tas liktos,» atklāja S. Jansons.
Graudu raža – mazāka
Pēc Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālistu aprēķiniem, šogad graudaugu un rapšu sējumu kopplatība ir aptuveni tādā pašā līmenī kā pērn, tas ir, 1,095 miljoni hektāru. 2009. gadā labības kopplatība bija par 1,5% jeb 16,2 tūkstošiem hektāru lielāka. Taču zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) lēš, ka šogad graudaugu raža Latvijā varētu būt par 10–15% mazāka nekā pērn, jo jūnija karstais un sausais laiks kaitēja sējumiem, bet aukstās ziemas dēļ liela daļa ziemāju sējumu iznīka un lauksaimniekiem tos vajadzēja pārsēt. Viņš Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti norādīja, ka ražas prognozes ir uzlabojušās. «Sākumā zinātnieki un lauksaimnieki uzskatīja, ka raža būs zemāka par 20%, bet tagad prognozē par 10–15% mazāku ražu,» sacīja J. Dūklavs.
Rīgas dzirnavnieks tomēr ir optimistiski noskaņots un pārliecināts, ka nepieciešamās 100 000 tonnas graudu noteikti izdosies iepirkt. «Latvijā izaudzē vairāk graudu nekā nepieciešams iekšējam patēriņam un daļu ražas varam eksportēt. Ik gadu aptuveni puse no Latvijā izaudzētajiem kviešiem tiek pārdoti uz ārzemēm,» skaidroja S. Jansons.