"Swedbank" domā, ka devalvācija Latvijai palīdzētu

Latvija varētu veikt kontrolētu lata devalvāciju un joprojām atjaunot uzticēšanos tirgū — tā paziņojusi "Swedbank".

"Swedbank" galvenais finansists Erki Rasuke intervijā Zviedrijas laikrakstam „Dagens Industri” paziņoja, ka nekontrolētai devalvācijai varētu būt postošs efekts, savukārt lata devalvācija, kurai tiktu noteikti ierobežojumi, būtu vieglāk pārciešama. Viņš pieļauj, ka devalvācija būtu iespējama par 15 procentiem.

„Lai atjaunotu investoru pārliecību, labi plānotu devalvāciju var veikt ar Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību, Ziemeļvalstu un Eiropas Savienības atbalstu,” sacīja finansists.

"Swedbank" un tās konkurējošā SEB banka Baltijas valstīs ir izdevušas miljardos mērāmus kredītus, un valūtas devalvācija krīzes skartajās valstīs šīm bankām var radīt par pašreizējiem vēl lielākus zaudējumus. E. Rasuke atzīst, ka devalvācija īstermiņā zviedru bankām var radīt vēl lielākus zaudējumus, tomēr kopējie zaudējumi neatšķirtos no tiem, ja Latvija saglabā pašreizējo lata piesaisti eiro.

„Cik tas attiecas uz "Swedbank", domāju, ka devalvācija sākotnēji izraisītu vēl lielāku kredītu krīzi, bet, pēc mūsu aprēķiniem, kopējā bilance būtu apmēram tāda pati,” saka E. Rasuke. „Pēc tās varētu sagaidīt ātrāku atgūšanos un to, ka atgrieztos riska apetīte.”

Ekonomika

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais