"Swedbank" domā, ka devalvācija Latvijai palīdzētu

Latvija varētu veikt kontrolētu lata devalvāciju un joprojām atjaunot uzticēšanos tirgū — tā paziņojusi "Swedbank".

"Swedbank" galvenais finansists Erki Rasuke intervijā Zviedrijas laikrakstam „Dagens Industri” paziņoja, ka nekontrolētai devalvācijai varētu būt postošs efekts, savukārt lata devalvācija, kurai tiktu noteikti ierobežojumi, būtu vieglāk pārciešama. Viņš pieļauj, ka devalvācija būtu iespējama par 15 procentiem.

„Lai atjaunotu investoru pārliecību, labi plānotu devalvāciju var veikt ar Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību, Ziemeļvalstu un Eiropas Savienības atbalstu,” sacīja finansists.

"Swedbank" un tās konkurējošā SEB banka Baltijas valstīs ir izdevušas miljardos mērāmus kredītus, un valūtas devalvācija krīzes skartajās valstīs šīm bankām var radīt par pašreizējiem vēl lielākus zaudējumus. E. Rasuke atzīst, ka devalvācija īstermiņā zviedru bankām var radīt vēl lielākus zaudējumus, tomēr kopējie zaudējumi neatšķirtos no tiem, ja Latvija saglabā pašreizējo lata piesaisti eiro.

„Cik tas attiecas uz "Swedbank", domāju, ka devalvācija sākotnēji izraisītu vēl lielāku kredītu krīzi, bet, pēc mūsu aprēķiniem, kopējā bilance būtu apmēram tāda pati,” saka E. Rasuke. „Pēc tās varētu sagaidīt ātrāku atgūšanos un to, ka atgrieztos riska apetīte.”

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais