"airBaltic" vadītājs slavē jaunās valdības biznesa izpratni, bet 150 miljonus no valsts joprojām vajadzēs
Patlaban turpinās Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" biznesa plāna saskaņošana, aģentūrai LETA pirmdien pēc tikšanās ar premjeru Andri Kulbergu (AS) sacīja aviokompānijas padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.
Patlaban lidsabiedrība ar izstrādāto biznesa informē iesaistītās puses.
Martinovs papildināja, ka padomei pirms biznesa plāna apstiprināšanas būs nepieciešams saņemt atzinumu no Satiksmes ministrijas (SM) un Koordinācijas institūcijas padomes.
Viņš sacīja, ka pirmdien saruna ar premjeru bija "diezgan efektīva", kā arī jaunās valdības pārstāvji labi orientējas biznesā.
Šī saruna atstāja pozitīvu iespaidu, jo valdības pārstāvjiem ir radusies objektīva izpratne par biznesa plānu un uzņēmuma nākotni," piebilda Martinovs.
Komentējot, vai tuvākajā laikā būs nepieciešami valsts ieguldījumi, Martinovs sacīja, ka "patlaban ir grūti spriest".
"Valsts plāns saglabāt 25% aviokompānijas akciju joprojām ir spēkā. Tas nozīmē, ka, visticamāk, kaut kādā veidā pie jaunās kapitāla piesaistes valstij arī būs jāpiedalās," norādīja Martinovs.
Viņš atzina, ka paziņojums aviokompānijas gada pārskatā par to, ka "airBaltic" darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā, joprojām ir spēkā un nav atcelts.
Martinovs arī sacīja, ka situācija Tuvajos Austrumos, tostarp Hormuza šauruma atvēršana, lidsabiedrībai ir pozitīvs notikums, jo degvielas cenas, visticamāk, samazināsies. Vienlaikus citu lidsabiedrību akciju cenas ir pieaugušas, kas arī ir labs signāls.
Papildināts plkst. 18.16:
Kulbergs pēc tikšanās ar "airBaltic" pārstāvjiem uzsvēra, ka līdz šim viņam trūcis plašāka redzējuma par uzņēmuma darbību, taču tagad, iepazīstoties ar pieejamo informāciju un vēsturiskajiem datiem, izveidojies skaidrāks priekšstats par situāciju.
Premjers norādīja, ka "airBaltic" nodrošina kvalitatīvu pakalpojumu un ir būtisks faktors Latvijas konkurētspējai Baltijas reģionā, kā arī nozīmīgs elements tautsaimniecībā. Lidsabiedrība esot svarīga arī jaunu ekonomisko saišu attīstībai un Latvijas savienojamībai ar galvenajiem starptautiskajiem komerccentriem, vienlaikus tai ir nozīme arī drošības un stratēģisko spēju kontekstā.
Kulbergs informēja, ka valdība saņēmusi sākotnēju ieskatu uzņēmuma biznesa plānā, taču pilnīgs scenāriju izvērtējums vēl priekšā, un pieprasīta papildu informācija. Valdība plāno izvērtēt attīstības plānus līdz jūlija beigām, uzsverot, ka lēmums par turpmāko rīcību jāpieņem šovasar, definējot skaidru valsts pozīciju.
Premjers uzsvēra, ka turpmākiem ieguldījumiem uzņēmumā būtu jānāk no privātā sektora, norādot, ka nav pieļaujama situācija, kurā lidsabiedrība tiek finansēta tikai no nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Tāpat tikšanās laikā pārrunāta ģeopolitisko procesu ietekme uz aviācijas nozari, tostarp situācija Tuvajos Austrumos un tās iespējamā ietekme uz Eiropas aviobiznesu un Latviju. Tika analizēti arī potenciālie attīstības scenāriji, ņemot vērā, ka konflikti turpinās un ietekmē nozari.
Papildus uzmanība pievērsta arī jaunajam regulējumam aviācijas nozarē, tostarp CO2 emisiju kvotām un šogad ieviestajai sistēmai, kas rada papildu slogu aviokompānijām. Premjers pauda interesi šo jautājumu aktualizēt arī Eiropadomē, vērtējot tā ietekmi uz nozares konkurētspēju.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti 16. aprīlī piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā. Valsts īstermiņa aizdevuma pamatsummas un aizdevuma procentu atmaksas termiņš ir 31. augusts. Aizdevums izsniegts bez nodrošinājuma. Maija beigās "airBaltic" veica pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā.
Tāpat ziņots, ka "airBaltic" koncerna zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī bija 70,064 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums palielinājās par 12,3% un bija 149,086 miljoni eiro.
"airBaltic" pārstāvji skaidroja, ka lidsabiedrības zaudējumu apmēru pirmajā ceturksnī ietekmēja ārvalstu valūtas kursu svārstības, ar finansēšanu saistītās izmaksas, samazināts komerciālais atbalsts un pastāvīga izmaksu pieauguma spiediens vairākās kategorijās.
"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
