Luksemburgā panākta sapratne par kūdras vērtību tautsaimniecībā
Armandam Krauzem un Somijas zemkopības un mežkopības ministrei Sāri Esaijahai izdevies apvienot ES dalībvalstu veselo saprātu un panākt ES Lauksaimniecības un pārtikas komisāra Kristofa Hansena atbalstu dokumentu izstrādei kūdras tālākai izmantošanai tautsaimniecībā.
Vācija ES šobrīd ir galvenā kūdras izmantošanas pretiniece. Tā aicina kūdru aizstāt ar alternatīviem ķīmiskiem supostātiem.
Zaļā kursa ideologiem kūdra nepatīk
27. aprīlī ES Lauksaimniecības ministru (AGRIFISH) sanāksmē Luksemburgā tika apspriests Latvijas un Somijas iesniegtais priekšlikums par atbalstu dārzkopības kūdrai veicot precīzāku un koordinētāku emisiju novērtējumu. Iesniedzēju mērķis bija panākt dalībvalstu vienošanos atbalstīt un nostiprināt Latvijas un Somijas priekšlikumu.
Latvija un Somija uzstāj un tām pievienojās arī liela daļa dalībvalstu, ka kūdras izmantošana lauksaimniecībā ir atbilstoša CO2 izmešu normatīviem, taču ir jāizstrādā precīzs emisiju un ietekmes uz vidi apraksts.
Dalībvalstīm, paužot viedokli par kūdras izmantošanas pieļaujamību, dalījās viedokļi, Vācijai iebilstot, ka kūdra izdalot pārlieki lielu CO2, kas neatbilstot Eiropas zaļā kursa ideoloģijai.
Patiesībā kūdra izdala nesalīdzināmi mazāk CO 2 nekā aitu vai liellopu ganāmpulki, nemaz jau nerunājot par autotransportu un aviāciju. Problēma tāda, ka kūdras CO2 izmeši, lai arī tiek mērīti, par šo mērījumu objektivitāti un metodoloģiju dalībvalstu starpā nav vienprātības.
Kūdras pozitīvo lomu tautsaimniecībā bez Latvijas un Somijas sanāksmē uzsvēra arī citu dalībvalstu ministri. Sanāksmē savu viedokli kūdras aizstāvībā pauda komisārs K. Hansens. Viņš atzina kūdras svarīgo lomu tautsaimniecībā un tās unikālās īpašības. Sanāksmes dalībnieki vienojās panākt precīzu emisiju un ietekmes uz vidi apraksta izstrādi. Vienojās, ka priekšlikumi par šo jautājumu tiks iesniegti kūdras izmantošanas veicināšanas iniciatoram A. Krauzem.
Izstrādājam tikai 4% no pieejamā
Sanāksmē A. Krauze uzsvēra, ka kūdra ir svarīgs resurss augstas kvalitātes meža reproduktīvā materiāla un dārzkopības substrātu ražošanai, kūdra veicina mežsaimniecības attīstību un pārtikas ražošanas nozari: “Pašlaik ir daudz pielietojumu, kuros kūdra joprojām ir tehniski neaizstājama. Nav alternatīvu risinājumu ar tādu pašu cenu un tādiem pašiem rezultātiem. Aicinām politikas veidotājus atzīt kūdras lomu ES mērķu sasniegšanā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Tikai neliela daļa kūdrāju ir pakļauti kūdras ieguvei. Tikai 4% no kūdrāju platībām Latvijā tiek izstrādāti. Ņemot vērā dalībvalstu specifisko situāciju. Nepieciešama pakāpeniska, līdzsvarota, uz zinātni balstīta pieeja kūdras izmantošanas politikai. Īpaši svarīgi ir uzlabot pētniecības koordināciju un sadarbību starp dalībvalstīm un izstrādāt datu salīdzināmības principus. Dārzkopības kūdra veicina biomasas un aprites ekonomikas integrāciju dārzkopības substrātos. Jānodrošina kūdras pieejamība, līdz ES tirgū būs pieejamas Eiropas, drošas un salīdzināmas alternatīvas”.
Arī S. Esaijaha uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt kūdras pieejamību un izmantošanu. “Kūdrai ir izšķiroša nozīme pārtikas ražošanas nodrošināšanā visā Eiropā. Somijas valdība ir definējusi kūdru kā stratēģiski svarīgu izejvielu. Kūdra ir svarīga primāro ražotāju konkurētspējai. Lai gan tiek meklētas alternatīvas, Somijas nesen publicētais nacionālais substrātu un pakaišu materiālu ceļvedis liecina, ka kūdra joprojām būs nozīmīgs dārzkopības substrāts visā Eiropā. Somijai kūdra tiek ievērojami izmantota ne tikai kā dārzkopības substrāts, bet arī koku stādu ražošanā un pakaišu materiālā mājlopiem, kā arī grīdas materiālā mājputniem. Somijai ir svarīgi, lai kūdras izmantošana nākotnē tiktu iekļauta arī lauksaimniecības instrumentu komplektā”, skaidroja ministre.
Jāmeklē atbilstošas uzskaites metodoloģijas
Lietuvas zemkopības ministrs Andrius Palionis skaidroja, ka pārtikas nodrošinājums ir būtisks reģionālajai drošībai un ir būtisks garants tam, lai nodrošinātu ES tirgus pašpietiekamību ar pārtiku:
“Mēs atbalstām zinātniski pamatotu argumentu un datu nepieciešamību. Kūdra joprojām ir neaizstājams organisko vielu avots augsnes īpašību uzlabošanai. Kamēr nav funkcionālu alternatīvu ar līdzīgām īpašībām, kūdra joprojām ir būtiska lauksaimniecības ražošanas sastāvdaļa. Vienlaikus ir kritiski svarīgi aplūkot siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaites metodoloģijas, un tās būtu jāatjaunina, lai precīzāk atspoguļotu darbību uz vidi ietekmi”.
Slovākijas lauksaimniecības un vides attīstības ministrijas valsts sekretāre Kristina Vavrikova norādīja: “Mēs piekrītam, ka kūdra ir svarīga un grūti aizstājama kā izejviela lauksaimniecībā, dārzkopībā un mežsaimniecībā. Mums jāmeklē līdzsvarots risinājums, kas pienācīgi aizsargā kūdrājus, vienlaikus ļaujot izmantot kūdru kultūraugu audzēšanā un kvalitatīvu meža reproduktīvo materiālu ražošanā”.
Līdzīgu viedokli par kūdras ieguves un izmantošanas nepieciešamību pauda Īrijas lauksaimniecības, pārtikas zivsaimniecības un jūrniecības ministrs Martins Heidons: “Īrija ir veikusi pasākumus, lai aizsargātu savas kūdras augsnes. Kūdra joprojām ir svarīga dārzkopībai. 60% no Īrijas dārzkopības produkcijas vērtības ir atkarīga no kūdras. Nozarei jācenšas pāriet no kūdras uz citiem materiāliem. Īrija ir panākusi zināmu progresu alternatīvu izpētē un izstrādē, taču tas prasīs laiku”.
Arī Igaunija savu atbalstu kūdrai nepalika parādā. Igaunijas reģionālo lietu un lauksaimniecības ministrs Hendriks Johannes Terras pauda: “Mēs atbalstām kūdru kā svarīgu vietējo resursu un uzsveram nepieciešamību pēc līdzsvarotas ES pieejas. Nepieciešamas kūdras alternatīvas, taču kūdra joprojām ir neaizstājama. Saskaņots ES politikas ietvars ir vitāli svarīgs, lai apvienotu ES klimata un vides politiku un šī kritiskā resursa nepieciešamību”.
Komisāra pārliecība: kūdrai būs būt!
Komisāra K. Hansena viedoklis bija nepārprotams - nedrīkst aizliegt to, kas nodrošina mūs ar pārtiku un ekonomisko izaugsmi: “Ir svarīgi ņemt vērā kūdras plašāko lomu un atzīt tās nozīmi dārzkopībā, meža reproduktīvajā materiālā un dzīvnieku pakaišos, kur tā var samazināt antibiotiku lietošanu. Kūdra ir bagātīgs vietējais materiāls, un tai ir lieliskas īpašības šiem mērķiem.
Attiecībā uz notiekošo pētījumu stiprināšanu programma “Apvārsnis Eiropa” pašlaik finansē vairākus projektus par kūdru, kuru kopējā vērtība ir 60 miljoni eiro, un tas ir jāturpina arī nākotnē.
Runājot par emisijām no organiskajām augsnēm, Komisija piekrīt viedoklim, ka uzskaites sistēmām ir jābūt saskaņotām ar jaunākajiem klimata pētījumiem”.
Eiropas komisijas ierēdniecība šobrīd strādā pie normatīviem, kuru mērķis ir virzība uz saskaņotas metodoloģijas rašanu kūdras CO2 izmešu mērījumos kūdras dažādiem agregātstāvokļiem.
Diskusijas starp ES dalībvalstīm saistībā ar kūdras izmantošanu notiek dēļ ES klimata politikas, kur tiek uzskatīts, ka kūdra ir CO2 emisiju avots, jo nosusināti kūdrāji radot siltumnīcefekta gāzu emisijas, tādēļ kūdras ieguve un izmantošana tiek uzskatīta par klimata risku. Neliela daļa politiķu un vides organizāciju iestājas par pakāpenisku atteikšanos no kūdras izmantošanas. Kopumā ES šobrīd sliecas uz pakāpenisku kūdras izmantošanas samazināšanu, nevis tūlītēju aizliegumu. Tāpēc ir svarīgs ES zemkopības ministru norādītais, ka ir nepieciešami zinātniskos pētījumos iegūti dati par CO2 izmešiem, kas pierādītu kūdras patieso CO2 izmešu līmeni un tās lomu gāzu emisijā.
