Uzņēmējs Jurijs Bespalovs tiesā iesniedzis prasību pret Swedbank un Finanšu ministriju sakarā ar to, ka 2007. gadā banka viņam piederošos 3,6 miljonus eiro vispirms iesaldēja, bet pēc divarpus mēnešiem prokuratūra šiem līdzekļiem nepamatoti uzlika arestu.
J. Bespalovam nebija iespējas rīkoties ar šo naudu vairāk nekā gadu, tāpēc viņš tiesas ceļā vēlas piedzīt zaudējumus: no Swedbank – 2821,74 latus, bet no Finanšu ministrijas – 96 008,14 latus. Tāpat viņš vēlas piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju no abiem atbildētājiem solidāri 50 000 latu, jo līdzekļu aresta dēļ cieta viņa uzņēmēja reputācija.
Pirmajā sēdē tiesa nolēma pieaicināt lietā kā trešo personu Ģenerālprokuratūru, un nākamā tiesas sēde noteikta 7. oktobrī.
Kā liecina J. Bespalova publiskie izteikumi un līdz santīmam aprēķinātās summas, uzņēmējam šī ir principa lieta, kurai vienlaikus jākalpo par mācību gan uz naudas iesaldēšanu kārajām bankām, gan prokuratūrai, kura bieži uzņemas sodītāja funkcijas.
Argumenti nelīdzēja
No tiesā iesniegtā prasības pieteikuma redzams, ka J. Bespalovs 2007. gada martā no sava konta Swedbank vēlējās pārskaitīt 3,6 miljonus eiro uz kompānijas Finver Limited kontu bankā Credit Suisse. Balstoties uz likumu Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, banka pieņēma lēmumu atturēties no šā darījuma veikšanas. Lai gan likums neprasa motivēt šādus lēmumus, var saprast, ka bankai kaut kādu iemeslu dēļ šis darījums licies aizdomīgs.
Te jākonstatē, ka likums bankām ļoti brīvi ļauj traktēt, kas ir aizdomīgs darījums. Piemēram, Neatkarīgā nesen rakstīja, ka Trasta komercbankai nelikās aizdomīgi pārskaitījumi pat 40 miljonu, 57 miljonu, 75 miljonu, 155 miljonu u.tml. dolāru apmērā, par kuriem Kazahstānā ierosināta krimināllieta.
Lai gan likums paredz, ka banka var atturēties veikt darījumu 14 dienas, Swedbank turpināja bloķēt naudu mēnesi, līdz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pieņēma lēmumu par darījuma apturēšanu uz 45 dienām. Bet 1. jūnijā prokuratūra uzlika arestu šiem līdzekļiem, norādot, ka nauda piederot citai personai, jo J. Bespalovam neesot oficiāli deklarētu ienākumu, ar kuriem varētu izskaidrot šāda apmēra finanšu līdzekļu esamību.
J. Bespalovs norāda, ka šāds prokuratūras secinājums neatbilst patiesībai. Laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam viņš VID oficiāli ir deklarējis ienākumus 6,6 miljonu latu apmērā. Jau no brīža, kad banka pieņēma lēmumu par atturēšanos no darījuma veikšanas, J. Bespalovs vairākkārt vērsās prokuratūrā ar iesniegumiem, dokumentāri pierādot minēto līdzekļu legālo izcelsmi un piederību. Tomēr arests līdzekļiem saglabājās līdz pat 2008. gada maijam. Kā izriet no lietas apstākļiem, arests faktiski ir uzlikts liecinieka mantai, kaut gan likums šādu iespēju neparedz.
Miljoni kontā
Visvairāk J. Bespalovs ir sašutis par Swedbank rīcību un nekavējoties ir slēdzis visus kontus šajā bankā, kas iepriekš bija atvērti kopš 2001. gada. Prasības pieteikumā uzsvērts – bankas pienākums bija noskaidrot naudas izcelsmi jau uzreiz pēc tās ieskaitīšanas kontā, nevis tikai tad, kad nauda tiek skaitīta prom. Kā norāda J. Bespalovs, 3,6 miljoni eiro kontā atradās vismaz gadu, kura laikā bija iespējams izpētīt naudas legālo izcelsmi. Pirms tam kontā ilgstoši stāvējuši 2,4 miljoni eiro, tad ieskaitīti 1,2 miljoni – kāpēc banka neinteresējās par šo darījumu? Turklāt kompānijas Finver Limited vienīgais īpašnieks ir pats J. Bespalovs un 3,6 miljoni eiro bija nepieciešami pavisam legālam darījumam – viesnīcas būvei kādā no Vidusjūras reģiona valstīm.
Naudu turpina izmantot
Zaudējumu aprēķinos
J. Bespalovs balstās uz faktu, ka banka guvusi peļņu no kontā iesaldētās naudas. Šim loģiskajam secinājumam pati banka devusi neapgāžamus pierādījumus, turpinot ieskaitīt procentus par nakts depozīta izmantošanu – aptuveni 3,65% gadā jeb 365 eiro dienā. Turklāt nakts depozītā 3,6 miljoni guldīti un nopelnītie procenti J. Bespalova kontā ieskaitīti arī mēnesi pēc tam, kad šai naudai tika uzlikts arests, bet tad banka pēkšņi pārtraukusi procentu maksājumus.