Meža īpašnieki – ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai vajadzīga brīvība

Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) nosūtījusi vēstuli Saeimas deputātiem ar aicinājumu atbalstīt Saeimā iesniegtos grozījumus Meža likumā, kas paredz pārskatīt galvenās cirtes vecuma noteikšanas kārtību un atteikties no bonitāšu izmantošanas galvenās cirtes vecuma noteikšanai.

Meža īpašnieki norāda, ka, saskaņa ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopš 2021. gada bojātās koksnes apjoms, ko nocērt sanitārajās cirtēs, ir gandrīz pieckāršojies - no 0,5 miljoniem kubikmetru līdz 2,4 miljoniem kubikmetru. Koksnes vērtībai ievērojami krītot, no cirtēm tiek iegūta malka nevis augstvērtīgi zāģbaļķi, samazinot gan ieņēmumus meža īpašniekiem, gan nodokļu maksājumus valsts budžetā. Ņemot vērā arvien biežāk novērojamos ekstremālos laika apstākļus - sausuma periodus, lokālus viesuļus vai sasalstošu lietu, LMĪB ieskatā, jādod lielāka iespēja meža īpašniekiem pieņemt lēmumu, kurā brīdī veikt koksnes ieguvi, tādējādi mazinot risku, ka audze varētu tikt bojāta.
LMĪB vērš uzmanību, ka, salīdzinot Latvijas meža apsaimniekošanas normatīvo regulējumu ar citām Eiropas valstīm, it īpaši Skandināvijas valstīm, Austriju un Vāciju, Latvijas meža īpašnieki tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā. Zviedrijā, kur zemākais ciršanas vecums eglei ir 41 gads, ir daudz vieglāk uzņemties brīvprātīgas saistības audzēt egļu audzi vēl 20 gadus līdz 61 gada vecuma sasniegšanai nekā Latvijā, kur pašreizējais ciršanas vecums eglei ir 81 gads, un, audzējot vēl ilgāk, palielinās bojājumu riski.
Mež īpašnieki atgādina, ka koksne ir Latvijas atjaunojamais resurss, kas nodrošina stratēģisko neatkarību. Lielākas iespējas zemes īpašniekiem pieņemt lēmumus par sava meža apsaimniekošanu ļauj daudz elastīgāk reaģēt uz situāciju tirgos un pieprasījuma izmaiņām.
“Latvijā mežu cērt, zāģē, vai kā Latgalē saka - griež un pēc tam stāda vietā vai izkopj to, kas dabiski atjaunojas. Latvijā meža apsaimniekošana un audzes nozāģēšana nav meža beigas, bet gan jauna meža sākums. Otrkārt, meža īpašnieki nav ienaidnieki savam īpašumam un saviem bērniem, tas būtu pretdabiski!,” teikts meža īpašnieku vēstulē Saeimas deputātiem