Izmaksātas pirmās kiberapdrošināšanas atlīdzības
Augot kiberkrāpniecības gadījumu skaitam un palielinoties to sarežģītībai, cilvēkiem ir arvien lielāka iespēja kļūt par krāpnieku upuri digitālajā vidē. Kopš elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” klientiem ir iespēja izmantot kiberkrāpniecības apdrošināšanu, saņemti pirmie atlīdzību pieteikumi. Tajos cilvēki zaudējuši vairāk nekā 15 tūkstošus eiro un atklājuši datus krāpniekiem, piemēram, reaģējot uz viltus īsziņām par sūtījumu piegādi, iepērkoties profesionāli izstrādātos viltus internetveikalos vai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju krāpnieciskās vietnēs.
Lai sniegtu klientiem lielāku pārliecību digitālajā vidē, “Bite Latvija” sadarbībā ar apdrošināšanas sabiedrību “Compensa Vienna Insurance Group” no šī gada sākuma “Bite Pamatkomplekta” lietotājiem nodrošina kiberkrāpniecības apdrošināšanu kā papildu labumu. Aizvadīto mēnešu laikā saņemti vairāki kiberkrāpniecības apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi un veiktas pirmās izmaksas.
Vienā no gadījumiem izmantota viltota vietne, kas imitēja Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, tāpēc klients, uzskatot, ka pieslēdzas oficiālajam portālam, ievadīja savus datus un apstiprināja tos ar “Smart-ID”, pēc kā no konta tika veikts maksājums bez viņa piekrišanas, radot zaudējumus aptuveni 2 000 eiro apmērā. Citā situācijā krāpnieki ar viltotu īsziņu no sūtījumu pakalpojumu sniedzēja aicināja apstiprināt piegādes adresi - pēc “Smart-ID” autorizācijas no klienta bankas konta tika noņemta nauda, zaudējot 370 eiro. Tikmēr vēl kāds klients sociālajā medijā “Facebook” ieraudzīja reklāmu par zināma zīmola bērnu apģērbu izpārdošanu un veica pirkumu par 125 eiro - lai gan sākotnējā komunikācija ar pārdevēju radīja uzticību, vēlāk internetveikals kļuva nepieejams un prece netika piegādāta.
Vēl vienā gadījumā krāpnieks telefonsarunā uzdevās par klientu apkalpošanas speciālistu, deva dažādus norādījumus darbībām internetā, kurus klients arī izpildījis. Pēc tam krāpnieks uz klienta vārda noformēja aizdevumus, kas radīja zaudējumus 5 000 eiro apmērā. Vēl kādā gadījumā persona saņēma vairākus zvanus it kā no valsts iestādēm, bankas un policijas, lūdzot nosaukt pieejas kodus un neizpaust informāciju par šiem zvaniem vairākas dienas - manipulējot ar uzticēšanos un steidzinot, tika izkrāpti līdzekļi 7 000 eiro apmērā.
