Iedzīvotāji par elektrību februārī maksās vēsturiski augstāko cenu

Februārī vidējā elektroenerģijas cena Latvijā bija 15,5 eiro centi par kilovatstundu (kWh), un tā ir dārgākā attiecīgā mēneša cena Latvijā "Nord Pool" biržas vēsturē, aģentūrai LETA norādīja energokompānijas "Enefit" pārstāvji.

Februārī Latvijā bija vēsturiski augstākais patēriņš attiecīgajā gada mēnesī. Auksto laikapstākļu dēļ elektroenerģijas pieprasījums sasniedza 690 gigavatstundas (GWh), kas ir par 14% vairāk nekā pēdējo desmit gadu vidējais februāra rādītājs.

Augstais pieprasījums atspoguļojās arī elektroenerģijas biržas cenā - februārī vidējā cena Latvijā sasniedza 15,5 centus par kWh, kļūstot par dārgāko februāri biržas vēsturē.

Februārī elektrības patēriņš mājsaimniecībās un uzņēmumos būtiski pieauga auksto laikapstākļu dēļ. Šis kāpums notika laikā, kad Baltijas reģionā joprojām trūkst lētāku enerģijas ražošanas jaudu, tāpēc Latvijai kopā ar kaimiņvalstīm lielākā mērā nācās paļauties uz fosilā kurināmā elektrostacijām.

Rezultātā gandrīz 72% no Latvijā patērētās elektroenerģijas tika segti ar vietējo fosilo ražošanu, bet hidroelektrostacijas nodrošināja vien aptuveni 18%. Salīdzinājumā pērn februārī hidroenerģija sedza gandrīz 50% pieprasījuma, kas būtiski mazināja cenas visā Baltijā.

Papildu ietekmi radīja arī augstās oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kvotu cenas. Tā kā fosilā ražošana ir tieši saistīta ar oglekļa izmaksām, stundās, kad tirgū dominē fosilās elektrostacijas, biržas cena var būt pat par 50-70% augstāka.

"Enefit" Tirgus izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Romāns Tjurins norāda, ka februāris uzskatāmi parādīja, cik cieši elektroenerģijas biržas cena ir saistīta ar laikapstākļiem un reģionālo ražošanas struktūru. Ja pieprasījums sasniedz rekordaugstu līmeni, bet nepietiek lētāka atjaunīgās enerģijas jauda, cenu nosaka dārgāka fosilā ražošana. Parasti situācijās, kad Somijā un Zviedrijā ir spēcīga vēja un hidroenerģijas ražošana, kā arī stabila kodolenerģijas izstrāde, lētāka elektroenerģija caur starpsavienojumiem nonāk Baltijā. Šoreiz augstās cenas samazināt nepalīdzēja arī elektrības imports no Ziemeļvalstīm, jo februārī šādu labvēlīgu apstākļu nebija.

Tuvojoties pavasarim, elektroenerģijas tirgū pakāpeniski varētu parādīties sezonālas pārmaiņas. Palielinoties dienasgaismas stundu skaitam, martā sagaidāms lielāks saules elektroenerģijas apjoms, kas varētu palīdzēt samazināt biržas cenas dienas stundās. Tāpat, paaugstinoties gaisa temperatūrai, mazināsies elektroenerģijas un apkures pieprasījums, samazinot slodzi uz fosilajām elektrostacijām.

Tomēr cenu dinamiku arī turpmāk noteiks reģionālie faktori - vēja apjomi Baltijā un Ziemeļvalstīs, starpsavienojumu pieejamība un situācija gāzes tirgos. Ja ģeopolitiskā spriedze pieaugs, tas var ietekmēt arī elektroenerģijas cenu līmeni Eiropā.